Latvija jau laikus noteikusi savas prioritātes nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodam, norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis. Komisijas deputāti trešdien, 15.janvārī, apstiprināja Latvijas sākotnējo pozīciju par ES daudzgadu budžetu pēc 2027.gada.

“Ļoti svarīgi noteikt šīs prioritātes pēc iespējas agrāk, lai pēc tam tās stratēģiski aizstāvētu ikvienā diskusijā par budžeta jautājumiem. Tā ir būtiska Latvijas priekšrocība, ka mēs to esam jau izdarījuši vēl pirms citām valstīm,” uzsver E.Cepurītis, akcentējot, ka Eiropas Komisija (EK) varētu publicēt nākamā budžeta regulas priekšlikumus šī gada vidū.

Šodien apstiprinātās pozīcijas mērķis ir noteikt mūsu valsts prioritātes un stratēģiskās intereses, lai Latvija varētu iesaistīties sarunās ar EK, dalībvalstīm un citām iesaistītajām pusēm vēl priekšlikuma izstrādes laikā.

Latvijas intereses ir drošība un aizsardzība, tostarp nepieciešams atbalsts Austrumu robežas infrastruktūras, militāro spēju un industrijas, kā arī pierobežas reģionu sociālekonomiskajai stiprināšanai. Tāpat kā prioritāti Latvija noteikusi kohēzijas politiku, un Latvijai piešķiramais finansējums jāsaglabā esošajā līmenī.

Arī kopējā lauksaimniecības politika ir Latvijas prioritāte, tostarp ir jāizlīdzina tiešie maksājumi, lai arī mūsu lauksaimnieki saņemtu šos maksājumus ne zemākus par ES vidējo tiešo maksājumu apmēru. Tāpat nepieciešams palielināt Latvijas lauku attīstības finansējumu.

Tāpat Latvijas intereses ir dzelzceļa infrastruktūras projekts “Rail Baltica”, un tā īstenošanai svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu arī no ES budžeta.

Runājot par nākamo daudzgadu finanšu ietvaru, ir jāņem vērā drošības un aizsardzības izaicinājumi, ASV nākamā prezidenta ietekme uz ES politikām, kā arī ES paplašināšanās un finansējums potenciālajām jaunajām dalībvalstīm, atzīmēja komisijas deputāti.

ES daudzgadu budžets ir ES politikas un finanšu plānošanas mehānisms un to nosaka septiņiem gadiem. Pašreizējo ES daudzgadu budžetu (2021.-2027.) veido tā sauktās tradicionālās ES politikas – kohēzijas, kopējā lauksaimniecības politika, kā arī EK tiešās pārvaldības programmas, piemēram “Apvārsnis Eiropa”, “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments” un citas.

Latvijā sarunās par ES daudzgadu budžetu vadošā iestāde ir Ārlietu ministrija, kas cieši sadarbojas ar citām nozaru ministrijām. Nosakot Latvijas prioritātes, tiek iesaistīti arī nevalstiskā sektora partneri.

Saeimas Preses dienests