2030.gadā Latvijā, visticamāk, “Rail Baltica” vilcieni nekursēs, tā savā galaziņojumā konstatējusi parlamentārās izmeklēšanas komisija par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanu. Saeima trešdien, 18.decembrī, izskatīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu.
“Pusgadu esam strādājuši, lai atšķetinātu lielāko bezatbildības kamolu Latvijas jaunāko laiku vēsturē – “Rail Baltica” projektu. Ir izdarīti secinājumi par kļūdām, iezīmēti atbildīgie un izstrādāti priekšlikumi par to, kā projektu atkal nolikt uz sliedēm. Taču darbs ar to nav beidzies, un tagad nekavējoties jāievieš priekšlikumi par skaidru atbildību un efektīvu projekta vadību,” pauž parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” projekta ieviešanu priekšsēdētājs Andris Kulbergs.
Galaziņojuma kopsavilkumā izmeklēšanas komisija norādījusi uz būtiskām kļūdām jau pašā projekta sākumā, nepilnībām nacionālās izpētes grupas darbā, nosakot “Rail Baltica” trases novietojumu Latvijā, uz neesošu projekta finansējuma pārvaldību un izmaksu uzraudzību, kā arī projekta uzraudzības trūkumu valdības līmenī.
Tāpat izmeklēšanas komisija norādījusi, ka projektā iesaistīti darbinieki bez attiecīgas pieredzes pārrobežu ātrvilcienu projektu ieviešanā, nav ņemta vērā pieredze citu līdzīgu projektu īstenošanā Eiropā, lai paredzētu reālu projekta ieviešanas termiņu un izmaksas, kā rezultātā kļūdaini tika noteikts projekta ieviešanas termiņš 2026.gadā un prognozētas izmaksas 1,9 miljardu eiro apmērā.
“Būtiskākais parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājums: Latvijas likumdošanas bāze, pārvaldības sistēma, ministriju nesadarbošanās, finanšu uzraudzības trūkums, premjeru un ministru neiesaiste – šo visu apstākļu kopums faktiski apjomīgā projekta stratēģisko un politisko lēmumu pieņemšanu un atbildību atstāja ierēdniecības līmenī. Valdības pieredzes trūkums, lielu projektu pārvaldes kārtības neesamība, neieinteresētība un atbildības neuzņemšanās ir novedusi pie dramatiska rezultāta ar valsts ilgtermiņa finanšu ietekmējošām saistībām,” teikts galaziņojumā.
Izmeklēšanas komisija galaziņojumā ietvērusi amatpersonu, tostarp arī bijušo amatpersonu, kuras pieļāvušas “Rail Baltica” projekta īstenošanas novilcināšanu, atbildības vērtējumu. Komisija konstatējusi, ka premjeru un citu atbildīgo ministru iesaiste “Rail Baltica” projekta uzraudzībā un koordinācijā nav notikusi un projekts vadīts vienīgi Satiksmes ministrijā. Tāpat izmeklēšanas komisija galaziņojumā atzīmē nepietiekamo Finanšu ministrijas iesaisti risku vadībā un finanšu kontrolē.
Galaziņojumā izmeklēšanas komisija iekļāvusi 16 priekšlikumus, un tajā arī pausts, ka pēc izmeklēšanas komisijas darbības beigām Saeimai būtu jāturpina parlamentārā kontrole pār “Rail Baltica” projektu. Tā būtu iespēja sniegt atbildes uz līdz šim neatbildētiem jautājumiem, vienlaikus sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem sniedzot visaptverošu informāciju par notiekošo projektā.
Izmeklēšanas komisija strādāja sešus mēnešus, noturot 26 sēdes, un tās galvenais uzdevums bija noskaidrot iemeslus, kāpēc šā projekta īstenošana kavējas par vismaz trim gadiem, kā arī šajā projektā iesaistīto Satiksmes, Finanšu un Ekonomikas ministriju un to kapitālsabiedrību, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja, amatpersonu atbildību.
Tāpat izmeklēšanas komisijas uzdevums bija vērtēt izmaksu avotus, projekta īstenošanas aktuālos termiņus un būtiskos procesus, starpnozaru sadarbību un lēmumus, kas jāpieņem starpnozaru formātos un valdības līmenī, kā arī projekta ieviešanas plānus un tuvākajā laikā paredzētās aktivitātes, tostarp reaģējot uz nepieļaujamo situāciju, ka no Latvijas sabiedrības tiek slēpta informācija vai amatpersonas sniedz pretrunīgu informāciju.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota šī gada 13.jūnijā pēc 34 deputātu ierosinājuma. Tā darbojās, lai apzinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu. Komisiju vadīja Andris Kulbergs, un tajā strādāja arī deputāti Kristaps Krištopans, Skaidrīte Ābrama, Artūrs Butāns, Atis Labucis, Amils Saļimovs un Ģirts Štekerhofs.
Saeimas Preses dienests