Lai ieviestu vienota veida pagaidu ceļošanas dokumentu, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 3.decembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā. Grozījumi nepieciešami, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu par vienotu pagaidu ceļošanas dokumentu.
Plānots, ka jaunais pagaidu ceļošanas dokuments aizstās līdzšinējo atgriešanās apliecību un pagaidu ceļošanas dokumentu, lai persona varētu atgriezties savā pilsonības valstī vai dzīvesvietas valstī. Jauno dokumentu izsniegs, ja persona īslaicīgi uzturas ārvalstī un tai nav derīga personu apliecinoša dokumenta vai tas kļuvis nederīgs.
Jaunajam vienotajam pagaidu ceļošanas dokumentam būs uzlīme, kurā iekļaus personas sejas attēlu, un dažādi drošības elementi, kā arī tajā iekļaus datus par galamērķa valsti un tranzītvalstīm, izdošanas datumu, derīguma termiņu, personas datus, valstspiederību un citu informāciju.
Tāpat kā līdzšinējos atgriešanās dokumentus, arī jaunā veida pagaidu ceļošanas dokumentus izsniegs Ārlietu ministrija, kā arī Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs un Latvijas goda konsulāti.
Grozījumi noteic, ka pagaidu ceļošanas dokuments tāpat kā līdzšinējie atgriešanās dokumenti ļaus vienu reizi šķērsot galamērķa robežu un atgriezties savā valstī. Pēc atgriešanās šis dokuments būs jānodod savas valsts kompetentajā iestādē (Latvijā – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē). Savukārt, ja persona atgriežas valstī, kas nav Latvija, dokuments būs jānodod tuvākajā Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.
Pagaidu ceļošanas dokumenta paraugu un saturu, izsniegšanas kārtību, nosacījumus, derīguma termiņus, kā arī valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas noteiks Ministru kabinets, paredz likumprojekts.
Likumprojekts jaunā veida pagaidu ceļošanas dokumentus paredz ieviest no 2025.gada 9.decembra. Līdz šim laikam derīgi būs iepriekš izsniegtie atgriešanās dokumenti.
Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā vēl trešajā – galīgajā – lasījumā jāskata Saeimas sēdē.
Saeimas Preses dienests