Lai īstenotu vēl virkni pasākumu ēnu ekonomikas mazināšanai darījumos, būvniecības jomā, taksometru nozarē un naudas apritē, Saeima trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus nodokļu un nodevu likumā. Likumprojekts saistīts ar 2025.gada valsts budžetu. 

Viens no pasākumiem, lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu, paredz, ka mazumtirdzniecībā visiem tirgotājiem būs jānodrošina iespēja klientiem par precēm un pakalpojumiem norēķināties arī bezskaidrā naudā, tostarp ar bankas karti. Šāda prasība paredzēta uzņēmējiem ar apgrozījumu virs 50 tūkstošiem eiro gadā. Patlaban mazumtirgotāji var izvēlēties gan skaidras, gan bezskaidras naudas norēķinus, savukārt bezskaidras naudas darījumi obligāti jānodrošina tikai vairumtirdzniecībā. Fiziskām personām aizliegti darījumi skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. 

Savukārt, lai mazinātu skaidras naudas apriti, kredītiestādēm paredzēts noteikt pienākumu reizi gadā informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par klientiem, kuri gada laikā bankomātos savos kontos iemaksājuši 7000 un vairāk eiro skaidras naudas. VID šādu informāciju patlaban var saņemt tikai atsevišķos gadījumos, kad kredītiestāde fiziskās personas iemaksas kontā ir identificējusi kā aizdomīgu darījumu. 

Grozījumu autori Finanšu ministrijā likumprojekta anotācijā norādījuši, ka Latvijas uzņēmējdarbības vidē joprojām novērojama situācija, kad atsevišķi uzņēmēji saviem darbiniekiem daļu algas ieskaita viņu kontos, taču otru daļu izmaksā skaidrā naudā, to nereģistrējot un nedeklarējot un līdz ar to arī nenomaksājot visus par darbiniekiem maksājamos nodokļus. Savukārt šo skaidro naudu, izmantojot kredītiestāžu bankomātus, iedzīvotāji iemaksā savos kontos, lai varētu norēķināties par pakalpojumiem, jo arvien vairāk pakalpojumu sniedzēju klientiem piedāvā norēķināties bezskaidrā naudā. 

Savukārt, lai pilnveidotu darba laika uzskaiti un uzlabotu nodokļu nomaksu, ar grozījumiem paredzēti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā. Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu plānots ieviest arī mazākos būvlaukumos – tādos, kur kopējā iepirkuma summa ir no 170 tūkstošiem eiro. Patlaban šāda sistēma noteikta būvniecības iepirkumiem no 350 tūkstošiem eiro. Prognozēts, ka jaunā prasība attiektos uz aptuveni 200 būvniecības objektiem un šādu elektronisku sistēmu uzstādīšana katram būvobjektam izmaksātu 100 līdz 200 eiro mēnesī.   

Lai novērstu pārkāpumus komercpārvadājumos ar taksometru un mazinātu ēnu ekonomiku nozarē, grozījumi paredz pastiprināt komersantu atbildību par pārkāpumiem tiešsaistes datu iesniegšanā VID par veiktajiem pārvadājumiem. VID bez brīdinājuma par datu neiesniegšanu varēs apturēt pārvadātāja un tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēja saimniecisko darbību, kā arī liegt komercpārvadājumos izmantot attiecīgo taksometru.  Tāpat paredzēts, ka par pārkāpumiem varēs anulēt speciālo komercdarbības atļauju (licenci), kā arī tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes reģistrāciju pasažieru komercpārvadājumos. 

Grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” galīgajā lasījumā plānots skatīt 4.decembrī.

Saeimas Preses dienests