Jau šonedēļ Rīgā Krimas platformas parlamentārais samits pulcēs delegācijas no visas pasaules

(21.10.2024.)

Lai vairotu starptautiskās sabiedrības izpratni un atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās jau šo ceturtdien, 24.oktobrī, Rīgā norisināsies Starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits. Tā mērķis ir izcelt Krievijas agresijas globālo ietekmi un turpināt starptautiski izgaismot agresora pastrādātos noziegumus. 

Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita rīkošana Rīgā ir daļa no Latvijas visaptverošā atbalsta Ukrainai un ieguldījums noteikumos balstītas starptautiskās kārtības stiprināšanā. Samitu rīko Saeima ciešā sadarbībā ar Ukrainas parlamentu – Augstāko Radu, un tajā piedalīsies delegācijas no aptuveni 50 pasaules valstīm.

Samitu atklās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk). Iecerēts, ka attālināti pasākuma dalībniekus uzrunās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (Volodymyr Zelenskyy). Ievadvārdus teiks arī Ministru prezidente Evika Siliņa, ārlietu ministre Baiba Braže un Krimas tatāru tautas Medžlisa priekšsēdētāja pirmais vietnieks Narimans Dželjals (Nariman Dzhelyal).  

Dalību samitā apstiprinājušas Albānijas, Apvienotās Karalistes, Argentīnas, Armēnijas, Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Bosnijas un Hercegovinas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Ganas, Grieķijas, Horvātijas, Lietuvas, Lihtenšteinas, Luksemburgas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Īrijas, Izraēlas, Kanādas, Kipras, Kostarikas, Jaunzēlandes, Maltas, Melnkalnes, Moldovas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Serbijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Somijas, Šveices, Tongas, Turcijas, Vācijas, Ziemeļmaķedonijas un Zviedrijas parlamentu delegācijas. Vairums parlamentu samitā būs pārstāvēti spīkeru līmenī.

Plānots, ka samitā piedalīsies arī starptautisko organizāciju – Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas, NATO Parlamentārās asamblejas un Starpparlamentu savienības delegācijas, kā arī Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas pārstāvji.

Samita ietvaros plānoti arī vairāki citi pasākumi Ukrainas atbalstam, tostarp ekspertu diskusijas par Krimas tatāru genocīda atzīšanu un tiesību atjaunošanu Ukrainas valstī, kā arī par Krievijas atbildību un kara ietekmi uz Eiropas drošību. Tāpat paredzēts dokumentālās filmas "Krimas patiesā vēsture” seanss. Plašāka informācija pieejama samita tīmekļa vietnē www.crimea-platform-riga.lv/.

Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021.gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts, lai veicinātu pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krimas pussalas pagaidu okupāciju un aneksiju, tās negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām, drošību Melnās jūras reģionā, globālo nodrošinātību ar pārtiku un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību. Iepriekš Krimas platformas parlamentārie samiti ir notikuši Zagrebā un Prāgā.

 


Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 21.oktobrī