“Ukrainas draugi un sabiedrotie jau iepriekš ir vienojušies, ka Krievijai jāatbild par visu, ko tā pastrādā Ukrainā, un tam izmantojami arīdzan iesaldētie agresorvalsts līdzekļi. Jaunais instruments ir būtisks solis praktiskam Ukrainas atbalstam. Tas nodrošinās Ukrainai šobrīd nepieciešamo finansiālo palīdzību aizdevuma veidā, un tā dzēšanai ļaus izmantot agresorvalsts iesaldēto aktīvu peļņu,” piektdien, 18.oktobrī, atzīmēja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.

Sēdē komisija vienbalsīgi atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju par Ukrainas Aizdevumu sadarbības mehānisma izveidi un ārkārtas makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu kara plosītajai valstij.

Jaunais atbalsta mehānisms paredz aizdevumu Ukrainai 45 miljardu eiro apmērā budžeta ieņēmumu un izdevumu starpības segšanai. Šo aizdevumu nodrošinās Eiropas Savienības un G7 dalībvalstis, un Ukraina to varēs atmaksāt no iesaldētajiem Krievijas aktīviem un peļņas, ko tie turpina gūt.

Eiropas Savienības dalībvalstīs ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi 210 miljardu, savukārt G7 valstīs – 260 miljardu eiro vērtībā, atbildot uz deputātu jautājumiem pauda Finanšu ministrijas pārstāvis. To peļņa ir no četriem līdz pieciem miljardiem eiro gadā.

Deputāti uzsvēra, ka saprašanās memorandu par Ukrainas Aizdevumu sadarbības mehānisma izveidi ir būtiski noslēgt pēc iespējas ātrāk.

Kopš 2022.gada februāra Eiropas Savienība dažādu finanšu instrumentu ietvaros pārvirzījusi Ukrainas atbalstam teju 60 miljardus eiro.

Saeimas Preses dienests