Lai iedzīvotājiem, kuri īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, būtu iespēja šīs telpas iegūt īpašumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 8.oktobrī, lēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”.
Ierosinājums paredz tiesības pašvaldībām atsevišķām to īpašumā esošām dzīvojamām telpām noteikt atsavināmu telpu statusu un veidot attiecīgu šādu telpu sarakstu. Paredzēts, ka atsavināt (iegūt īpašumā) varēs tikai tos dzīvokļus, kuri būs iekļauti šajā sarakstā – pašvaldības dzīvojamās telpas, kuras tai nav nepieciešamas un kuras nav saimnieciski izdevīgi un lietderīgi uzturēt.
Grozījumi rosināti, jo pašvaldībās nereti vēršas īrnieki, kuriem dzīvojamās telpas ir izīrētas kā palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, un interesējas par iespējām iegādāties konkrēto dzīvojamo telpu. Taču šobrīd tiesiskais regulējums šādas dzīvojamās telpas pašvaldībām liedz nodot privatizācijai, iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī pārdot vai citādi atsavināt konkrēto dzīvojamo telpu īrniekiem vai citām personām, teikts likumprojekta anotācijā.
Vairāku pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka virkne pašvaldības izīrēto dzīvokļu īrnieki šos dzīvokļus īrē pat 20 gadus un šajā laikā ir seguši ne tikai konkrētās dzīvojamās mājas uzturēšanas izmaksas, bet no saviem līdzekļiem veikuši arī ieguldījumus šo dzīvokļu tehniskā un vizuālā stāvokļa uzlabošanai.
Grozījumu autori norādījuši, ka pašvaldības, kas vislabāk pārzina sava dzīvojamā fonda stāvokli, nepieciešamību un pieprasījumu pēc dzīvokļiem, kā arī finansiālās izmaksas šādu dzīvokļu uzturēšanai, būtu gatavas atsevišķos gadījumos, saņemot attiecīgās personas iesniegumu, dzīvojamās telpas atsavināt. Tādējādi ne tikai tiktu saglabāta konkrēto iedzīvotāju piesaiste pašvaldībai, bet arī tiktu samazināti pašvaldību izdevumi šādu dzīvojamo telpu uzturēšanai.
Valsts pārvaldes komisija likumprojektu lūgs iekļaut 17.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā, informē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai būs jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.
Saeimas Preses dienests