Galerija

Ukraiņu bērniem ir jāintegrējas Latvijas sabiedrībā, taču nepieciešams plašāk diskutēt par veidiem, kā tas notiks. Katrai Ukrainas ģimenei ir sava pieredze šajos grūtajos kara apstākļos un apsvērumi par sava bērna izglītības izvēli, tāpēc būtu nepieciešams vecākiem ļaut izvēlēties mācīšanās iespējas. To trešdien, 2.oktobrī, uzsvēra Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas, Izglītības, kultūras un zinātnes un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju deputāti. 

Patlaban Ukrainas bēgļi var izvēlēties, vai bērnus sūtīt Latvijas skolās vai ļaut savām atvasēm turpināt mācības Ukrainā attālinātā režīmā. Taču izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ko Saeima atbalstījusi pirmajā lasījumā, paredzētu, ka no nākamā gada 1.septembra ukraiņu bērniem Latvijā būtu pienākums mācīties klātienē.

Atbildīgajai ministrijai ir sagatavoti ideāli scenāriji, taču joprojām nav skaidrs, kā praktiski notiks šo bērnu mācīšanās un kā informācija par šo pienākumu vispār sasniegs ģimenes, pauda Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, akcentējot, ka komisija arī aicinās ministriju sniegt informāciju par izlietotajiem līdzekļiem ukraiņu bērnu atbalstam. Tāpat deputāti vēlas saņemt sīkāku informāciju par prakstisko mācību norisi, tostarp metodiskiem materiāliem arī citos mācību priekšmetos.

Ukrainas bērnu lielākais izaicinājums Latvijā ir valodas apguve, lai sekmīgi piedalītos mācību procesā. Ļoti žēl, ka tikai trešajā kara gadā mēs par to sākam runāt, sacīja Izglītības komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, norādot, ka Izglītības komisija turpinās vērtēt šo jautājumu. Savukārt Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris akcentēja, ka būtu plašāk jādomā arī par 12.klašu beidzējiem, kuriem noteikti nav pietiekošas latviešu valodas zināšanas.

Komisiju deputāti arī rosināja atbildīgajai ministrijai izveidot uzskaites sistēmu, lai būtu skaidri zināms, uz cik bērniem attieksies mācības klātienē.

Izglītības ministre Anda Čakša šodien deputātiem sacīja, ka, karam ieilgstot, visiem bēgļu bērniem ir jāapmeklē vietējās skolas, jo pretējā gadījumā tiek kavēta viņu integrācija Latvijā un vecumam nepieciešamā socializācija ar vienaudžiem. Ministrija iecerējusi skolās ieviest trīs modeļus pēc latviešu valodas zināšanu līmeņa vai bez valodas zināšanām. Iecerēts, ka skolas varēs pašas pieņemt lēmumu, cik daudz stundas bēgļiem veltīt latviešu valodas apguvei.

Atbildot uz deputātu jautājumu par starptautiskās skolas izveidi ukraiņu bērniem, A.Čakša sacīja, ka latviešu skolas nodrošinās pienācīgu atbalstu ukraiņu bērniem, un cita veida izglītības formas šobrīd plānā nav. Patlaban ministrijas piedāvājums ukraiņu bērniem paredz mācības latviešu skolās ar atbalstu neformālās izglītības kursam ukraiņu valodā.

Rīgas pašvaldības pārstāve informēja, ka Rīgā patlaban dzīvo vairāk nekā 2400 ukraiņu un 256 ģimenēs ir bērni, kuri turpina mācīties Ukrainas skolās. Kopumā uz dzīvi Rīgā ir apmetušās ap 700 ukraiņu ģimeņu. Vispārējās izglītības sistēmā ir reģistrēti vairāk nekā 3800 ukraiņu bēgļu bērni, tajā skaitā pirmsskolas izglītības programmu apgūst 1157 bērns, bet vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas – 2672 skolēni. Patlaban Latvijas izglītības sistēmā ir nodarbināti 36 ukraiņu skolotāji, liecina ministrijas dati.

Izglītības likums patlaban visiem bērniem Latvijā paredz dažādas izglītības ieguves formas – klātieni, neklātieni, tālmācību, pašizglītību un izglītību ģimenē. Aizsardzības komisijas deputāti iepriekš atbildīgajai ministrijai jau lūdza precizēt izglītības ieguves iespējas ukraiņu bērniem, jo ne visiem būs iespējams mācīties klātienē.

Saeimas Preses dienests