Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 10.septembrī, trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Darba likumā. Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.
Likumā paredzēts nostiprināt, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Plānots, ka šo noteikumu varēs neattiecināt, ja svešvalodas prasme darba veikšanai būs objektīvi pamatota, piemēram, gadījumos, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.
Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas.
Gadījumā, ja darba sludinājumā būs prasība pēc svešvalodas prasmes, tajā būs jāiekļauj arī tās nepieciešamības pamatojums. Savukārt darba intervijā nebūs pieļaujami darba devēja jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā, paredz likumprojekts.
Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar atbildīgo ministriju un citām institūcijām drīzumā plāno turpināt darbu pie jautājumiem, kas skar administratīvo pārkāpumu procesu par nepamatotām svešvalodas prasībām, informēja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimā.
Saeimas Preses dienests