Sodu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem plānots noteikt bargāku, paredz Saeimā ceturtdien, 11.aprīlī, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi. Tāpat ar grozījumiem iecerēts pastiprināt sodu par virkni citu noziedzīgu nodarījumu, tostarp braukšanu reibumā, citas personas identitātes izmantošanu, izvairīšanos no mobilizācijas, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību.
Plānots, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, kā arī par dzīvnieka spīdzināšanu, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem (šobrīd – trīs gadiem), īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem (šobrīd – trīs gadiem). Izmaiņas rosinātas, izvērtējot vairāk nekā 31 tūkstoša pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām”.
Kā atzīmē likumprojekta autori, īpaši kaitīga un nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem atzīstama gadījumos, kad tā tiek izdarīta publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē. Par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem paredzēts pastiprināt maksimālo brīvības atņemšanas laiku, iepriekš noteikto piecu gadu vietā nosakot sešus gadus. Minētajos gadījumos ir paredzēts atteikties no iespējas pārkāpējiem piemērot tādu pamatsodu kā sabiedriskais darbs un naudas sods.
Tāpat plānots pastiprināt sodu par virkni noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar vardarbību, tostarp par tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, vajāšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, nolaupīšanu un citiem. Paredzēts, ka par to vairs nevarēs piemērot sabiedrisko darbu vai naudas sodu. “Sodu sistēma ir jāveido tāda, lai tā atturētu personas no noziedzīgu nodarījumu veikšanas. Sabiedriskais darbs vai naudas sods par nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, nav pietiekami efektīvs, jo neattur no jaunu noziegumu veikšanas,” pauž par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Par personas novešanu līdz pašnāvībai vai tās mēģinājumam, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem šobrīd noteikto trīs gadu vietā. Savukārt, ja cietusī persona no vainīgā atradusies materiālā vai citādā atkarībā – uz laiku līdz septiņiem gadiem (šobrīd pieciem), izslēdzot iespēju piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību vai sabiedrisko darbu.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka gadījumā, ja persona atteiksies no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes vai atstās ceļu satiksmes negadījuma vietu, par to kā obligāts tiks piemērots arī naudas sods trīs līdz 15 minimālo mēnešalgu apmērā. No sabiedriskā darba kā soda veida par šādu pārkāpumu paredzēts atteikties.
Savukārt par tīšu izvairīšanos no mobilizācijas, ja to izdarījusi persona, kura pakļauta mobilizācijai civilās aizsardzības pasākumu veikšanai, varēs sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, bet, ja no mobilizācijas izvairīsies rezerves karavīrs, rezervists vai zemessargs – ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. Pašlaik likumā noteiktais sods par to ir īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods.
Par citas personas identitātes izmantošanu, ja ar to valstij, pašvaldībai vai personai, kuras identitāte izmantota, radīts būtisks kaitējums, vai ja tā izdarīta atriebības, mantkārības vai šantāžas nolūkā, plānots sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja tas tiks veikts, kārtojot latviešu valodas prasmes vai citu Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudi, lai radītu šai personai iespēju iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem šobrīd noteiktā gada vietā.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem atbildīgajai komisijai un Saeimai ir jālemj vēl galīgajā lasījumā.
Saeimas Preses dienests