Galerija

Ilgtspēja var kļūt par iespēju Latvijas ekonomikas izaugsmei, tautsaimniecības stiprināšanai, un, lai to sekmētu, nepieciešama vienota politikas veidotāju un uzņēmēju izpratne par zaļā kursa ieviešanu un ieguvumiem klimata mērķu sasniegšanā, parlamentā tiekoties ar Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas “CSR Latvia” un biedrības “Ārvalstu investoru padome Latvijā” (“FICIL”) pārstāvjiem, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Tikšanās dalībnieki pārrunāja kopīgu redzējumu ilgtspējas politikas koordinētai ieviešanai un uzņēmējdarbības atbalstam.  

D.Mieriņa atzīmēja, ka būtiska ir vienota izpratne par to, kas ir ilgtspēja, un nepieciešami kompleksi pasākumi un koordinācija pārresoru līmenī efektīvai un visaptverošai atbilstošas politikas īstenošanai. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka visu iesaistīto pušu uzdevums ir radīt vidi, kurā politikas veidotāji un uzņēmēji jūtas droši, lai paustu savu viedokli un redzējumu, kā arī akcentēja Saeimas komisiju un sadarbības partneru, tostarp uzņēmēju organizāciju, dialoga lomu interešu pārstāvniecībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama pauda, ka ilgtspēja nav pašmērķis, bet rīks, kam jādod pienesums ekonomikai un cilvēku labklājībai, izceļot birokrātiskā sloga mazināšanu un publiskā-privātā sektora efektīvas partnerības nozīmi.

Diskusijas pirmajā daļā tikšanās dalībnieki sprieda par globālo un Eiropas Savienības ilgtspējas politiku kā izaugsmes iespēju Latvijas tautsaimniecībai. Nozaru pārstāvji un politikas veidotāji aktualizēja zaļā kursa radītās iespējas vietējai uzņēmējdarbībai, tostarp iezīmējot zaļo nozaru attīstības ceļakarti. Tāpat eksperti diskutēja par ilgtspēju no biznesa viedokļa, kā arī iespējām mazināt administratīvo slogu un veicināt tautsaimniecības konkurētspēju. Savukārt Latvijas Bankas pārstāvji sniedza savu redzējumu par ilgtspējas politiku valstī.

Uzņēmēju organizāciju pārstāvji kā būtisku aspektu ilgtspējas un zaļā kursa kontekstā uzsvēra vietējo uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanu un piekļuvi starptautiskiem tirgiem, akcentējot saprotamas, mērķtiecīgas un elastīgas ilgtspējas politikas un vienotas stratēģijas nozīmi. Klātesošie akcentēja nepieciešamību radīt jaunu ekonomiku, nevis regulējumu, veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, kā arī inovācijas un iespējas uzņēmējiem izstrādāt jaunus produktus.

Viedokļu apmaiņā diskusijas otrajā daļā politikas veidotāji un nozaru pārstāvji aktualizēja turpmākos rīcības virzienus sadarbībai starp publisko sektoru un uzņēmējiem ilgtspējas politikas ieviešanai, tai skaitā ilgtspējas mērķu sasniegšanai un konkurētspējas uzlabošanai.

Klātesošie bija vienisprātis, ka vienota, saskaņota politika ir pamats tautsaimniecības izaugsmei. Tikšanās dalībnieki pauda, ka Latvijā ir daudz iespēju, atklāta vide sadarbībai un esam pierādījuši spēju sadarbojoties risināt lielas krīzes.

Diskusijas dalībnieki vienojās reizi ceturksnī rīkot darba tikšanās, kurās parlamentārieši un uzņēmēju pārstāvji pārrunātu aktuālos jautājumus. Tāpat klātesošie atzīmēja, ka reizi gadā būtu rīkojama tautsaimniecības attīstības aktualitātēm veltīta konference.

Diskusijā piedalījās arī Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre Mairita Lūse, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Ervins Labanovskis, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētāja Jana Simanovska, kā arī atbildīgo ministriju pārstāvji.

Foto:  https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720322476631/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests