Saeima ceturtdien, 21.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz vēl uz gadu pagarināt valsts sniegto atbalstu ukraiņiem, kā arī pilnveidot to.
“Vēl viens gads drīz būs pagājis, bet karš diemžēl turpinās. Latvija vienmēr ir apliecinājusi gatavību un iesaisti būt kopā ar Ukrainu līdz uzvarai. Latvija apliecina, ka Ukrainas civiliedzīvotāji šeit var justies droši, saņemot visus iespējamos atbalsta pasākumus, kuru sniegšanā valstij jau ir izveidojusies zināma pieredze,” iepriekš pauda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, norādot, ka atbalsts pagarināts līdz nākamā gada beigām.
Likuma grozījumi paredz pagarināt termiņu atlīdzībai par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, tai skaitā mazaizsargāto grupu izmitināšanai un ēdināšanai, kā arī izdevumu kompensācijai zāļu vai medicīnisko ierīču iegādei. Tāpat plānots palielināt vienreizēju pabalstu krīzes situācijā, ko izmaksā pašvaldības. Pieaugušajiem tas nākamgad pieaugs no 343 līdz 377 eiro, bet par katru bērnu – no 204 uz 264 eiro.
Lai samazinātu administratīvo slogu gan Ukrainas civiliedzīvotājiem, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, turpmāk ukraiņiem izsniegs termiņuzturēšanās atļaujas uz trīs gadiem, nevis diviem. Līdz šim Ukrainas civiliedzīvotājam izsniedz termiņuzturēšanās atļauju – trešās valsts pilsoņa personas apliecību – uz diviem gadiem. Pašreiz Fizisko personu reģistrā aktīvs pagaidu aizsardzības statuss ir noteikts 15 838 Ukrainas civiliedzīvotājiem, liecina Iekšlietu ministrijas informācija.
Tāpat, ja Ukrainā izsniegta ceļošanas dokumenta derīguma termiņš būs beidzies, Latvijā to uzskatīs par derīgu līdz 2026.gada 28.februārim. Līdz šim likums noteica termiņu līdz nākamā gada februāra beigām.
Izmaiņas arī paredz, ka “nepavadītiem” ukraiņu bērniem no septiņiem gadiem ir tiesības saņemt apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai. Šādu atbalstu paredzēts turpināt līdz 19 gadu vecumam. Patlaban Latvijā dzīvo 229 šādi bērni, iepriekš norādījuši Labklājības ministrijas pārstāvji.
Tāpat izmaiņas likumā paredz, ka ārstniecības personām – veselības aprūpes darbiniekiem un farmaceitiem no Ukrainas – pēc Latvijā nostrādātiem trīs gadiem būs jāapliecina valsts valodas zināšanas B1 līmenī. Šī prasība nākamgad attieksies uz 142 mediķiem, kuri Latvijā ieradās 2022.gadā, pauduši Veselības ministrijas pārstāvji. Ukrainas civiliedzīvotājiem atļauju sniegt īslaicīgus profesionālos pakalpojumus ārstniecības jomā patlaban izsniedz uz pieciem gadiem.
Valsts budžetā nākamgad Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam Latvijā paredzēti 65 miljoni eiro.
Saeimas Preses dienests