Lai uzlabotu atbalsta sistēmu bērniem, kuri cieš no atkarībām, Saeima ceturtdien, 14.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto grozījumu Ārstniecības likumā. Grozījumu izstrādājusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un tas paredz uzdevumu valdībai līdz nākamā gada 1.martam izvērtēt esošo ārstniecības un atbalsta sistēmu bērniem, kā arī izstrādāt priekšlikumus nepilngadīgo ārstēšanai no atkarībām.
Grozījumi palīdzēs izstrādāt efektīvu ārstēšanas mehānismu, lai pasargātu bērnus un jauniešus no apreibinošu vielu ietekmes un atkarībām, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima. Viņa akcentēja, ka pēdējo gadu laikā atkarību izraisošu vielu lietošana jauniešu vidū ir dubultojusies. Piemēram, vasarā mediķiem bija vismaz četri izsaukumi dienā, un tie bija saistīti ar narkotiku pārdozēšanu jauniešiem.
Izmaiņas likumā paredz, ka valdībai līdz nākamā gada pavasarim jāizvērtē esošo ārstniecības un atbalsta sistēmu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas. Likums noteic, ka Ministru kabinetam jāsniedz izvērtējums par sistēmas efektivitāti un atbilstību bērna vislabākajām interesēm. Tāpat valdībai jāiesniedz Saeimai regulējums par bērnu obligāto ārstēšanu, vienlaikus norādot tā nodrošināšanai nepieciešamos budžeta līdzekļus.
Nepietiek tikai ar nepilngadīga jaunieša nogādāšanu atskurbšanas vietā vai, sliktākajā gadījumā, bērnu slimnīcā. Cilvēktiesību komisijas ieskatā pēc bērna un jaunieša atskurbšanas no apreibinošu vielu ietekmes būtu jāseko viņa izglītošanai par šo vielu kaitīgo ietekmi uz veselību, ja nepieciešams, jāseko sociālai palīdzībai un galējā situācijā arī piespiedu ārstēšanai no atkarībām. Tāpat ir nepieciešams būtiski uzlabot iesaistīto iestāžu, ārstniecības personu un citu speciālistu sadarbību, lai panāktu risinājumu par atbilstošas palīdzības sniegšanu bērniem, kuru dzīvība un veselība tiek apdraudēta atkarību izraisošu vielu lietošanas dēļ, iepriekš norādīja Cilvēktiesību komisija.
Veselības un Labklājības ministrijas iepriekš atzinušas, ka līdzšinējie pasākumi bērnu ārstēšanai nav bijuši efektīvi, taču līdz šim nav spējušas rast līdzekļus jaunu pakalpojumu ieviešanai. Savukārt tiesībsargs uzsvēris, ka primāri nepieciešams pilnveidot normatīvos aktus un novērst pretrunas tajos. Regulējumā joprojām nav skaidrojuma terminam “obligāta ārstēšana”, un šīs nepilnības būtiski apgrūtina atkarību ārstēšanu jauniešiem. Kā norādīts tiesībsarga ziņojumā un secināts arī vairākās Cilvēktiesību komisijas sēdēs, praksē šis piespiedu ārstēšanas mehānisms nepilngadīgām personām nav īstenojams, tādēļ nolemts to labot.
Saeimas Preses dienests