Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 27.martā, lēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā šī gada valsts budžeta projektu. Tāpat galīgajam lasījumam sagatavoti 14 likumprojekti, kas saistīti ar budžetu.
Šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas, tomēr, pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2019.gadā plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts trīs procentu apmērā.
2019.gada budžeta projekts ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, tas atbilst fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošinās stabilu finansējumu daudzām nozarēm. Neskatoties uz valdības apņemšanos šogad neīstenot jaunas politiskās iniciatīvas un pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem.
Budžeta komisija šodien atbalstīja priekšlikumu papildu jau iepriekš rezervētajiem 1,5 miljoniem eiro par 5,5 miljonu eiro piešķiršanu pedagogu algu paaugstināšanai izglītības reformas ietvaros. Finansējumu plānots rast no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” dividenžu un Latvijas Bankas peļņas maksājumiem valsts budžetā. Kopumā pedagogu atalgojuma paaugstināšanai plānots papildus novirzīt 7 miljonus eiro.
Deputāti atbalstīja arī priekšlikumu par 450 tūkstošu eiro piešķiršanu programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” īstenošanai, kuras mērķis ir veicināt ģimenei labvēlīgas vides veidošanu pašvaldībās.
Tāpat šodien Budžeta komisijā atbalstīts priekšlikums par 170 tūkstošu eiro piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai šī gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tostarp, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem klātienē nobalsot vēlēšanu iecirknī ārvalstī un iespēju vēlētājiem Latvijā iepriekšējā balsošanā nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.
Komisijā šodien atbalstīts arī priekšlikums par 213 tūkstošu eiro novirzīšanu paralimpiskā sporta centra izveidei Rīgā un par 1,3 miljonu eiro piešķiršanu olimpiskā centra būvniecībai Rēzeknē.
7,2 miljonus eiro paredzēts novirzīt, lai īstenotu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Līdzekļi arī paredzēti, lai stiprinātu finanšu tirgus uzraugošo institūciju kapacitāti.
Valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšanai divu procentu apmērā no IKP šogad plānots papildus novirzīt 60,3 miljonus eiro.
Tāpat papildu trīs miljonus eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu neatkarīgo iestāžu darbības nodrošināšanai.
Šogad papildu 41,3 miljoni eiro paredzēti, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu par katriem pieciem izdienas gadiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem, un 8,9 miljoni – tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšanai saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi, kā arī papildu 87,5 miljoni paredzēti veselības aprūpes darbinieku zemākās darba samaksas palielināšanai.
10,4 miljonus eiro plānots papildus novirzīt pensiju indeksācijai un pabalsta nodrošināšanai mirušā pensionāra laulātajam, 5,4 miljoni paredzēti papildu izmaksām no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Papildu trīs miljonus plānots piešķirt, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību reto slimību pacientiem.
2,7 miljoni paredzēti, lai no šī gada 1.jūlija varētu palielināt kopšanas pabalstus bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Savukārt viens miljons eiro paredzēts, lai ieviestu adopcijas pabalstu, bet 4,8 miljoni eiro – ilgstošās sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.
Lai šogad varētu nodrošināt bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanu, tam paredzēts piešķirt 168 tūkstošus eiro, savukārt individuālo sporta veidu olimpisko un paraolimpisko sportistu gatavošanās pasākumiem 2020.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā paredzēts novirzīt 400 tūkstošus eiro.
Ēnu ekonomikas mazināšanai šogad plānots ieviest papildu pasākumus, lai ierobežotu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu un izložu pieejamību, noteiktu skaidras naudas aprites aizliegumu darījumos ar nekustamo īpašumu, kā arī ieviestu avansa maksājumu komercpārvadājumos ar vieglo automobili. Tāpat tiks turpināti pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai veselības aprūpē, kā arī sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā, pasažieru pārvadājumos un apsardzes pakalpojumu sniegšanas jomā.
Budžeta ieņēmumu daļā cita starpā šogad paredzēts ieviest stingrākus kontroles pasākumus valsts galveno un reģionālo autoceļu lietošanas nodevas samaksā, atcelt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa par vienreizlietojamajiem traukiem un galda piederumiem, kā arī pārtraukt uzturlīdzekļu izmaksu par bērniem, kuri pārtraukuši mācības un strādā.
Saeimā šī gada valsts budžeta projektu galīgajā lasījumā plānots skatīt 3.aprīlī.
Saeimas Preses dienests