Lai mazinātu iespējamos drošības riskus saistībā ar militāro dienestu trešajās valstīs, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs aizliegts dienēt ārvalstu armijās, kā arī policijā un drošības iestādēs. Par šī aizlieguma pārkāpumu noteiks kriminālatbildību, kas paredz līdz pat četrus gadus ilgu brīvības atņemšanu. To paredz grozījumi Nacionālās drošības likumā un Krimināllikumā, kurus šodien, 14.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Juridiskās komisijas deputāti.

Diskusija par Eiropas Savienības nākotni, NATO Varšavas samita lēmumu īstenošana un atbildīgo ministriju sadarbība Latvijas uzņēmumu eksporta veicināšanai ir patlaban prioritārie jautājumi Latvijas ārpolitikā. Tas tika uzsvērts Saeimas Ārlietu komisijas pirmajā parlamenta rudens sesijas sēdē trešdien, 14.septembrī, uz kuru bija aicināts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

“Diskusijā par Eiropas Savienības nākotni ir jāizvairās no dalībvalstu bloķēšanās mazās interešu grupās, jo vienā jautājumā varam būt domubiedri, bet citos - dažādos uzskatos. Eiropas Savienības dalībvalstīm sagrupējoties konkrētu valstu pulciņos, varam pazaudēt plašāko Eiropas Savienības jēgu - veidot Eiropu kā miera, saticības un labklājības pasaules daļu,” uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne pēc komisijas pirmās sēdes Saeimas rudens sesijā.

“Situācijas uzlabošanai onkoloģijā steidzami nepieciešamas divas lietas – skaidrs un precīzs darbības plāns turpmākiem trim līdz pieciem gadiem, lai samazinātu mirstību un saslimstību no onkoloģiskām slimībām, kā arī papildu finansējums,” pēc Saeimā otrdien, 13.septembrī,  notikušās diskusijas par situāciju onkoloģijā secina Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 13.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja Nemateriālā kultūras mantojuma likumprojektu, kas paredz izveidot nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu un nosaka kopienu līdzdalību mantojuma saglabāšanā. Tas ir jauns, līdz šim nebijis regulējums, ar kura palīdzību tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamā vide un apstākļi.

Fiziskas personas dokumentu kopijas un citus to atvasinājumus varēs apliecināt pašas ar savu parakstu, vienlaikus nodrošinot iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt dokumenta oriģinālu. Šādu atvieglotu kārtību dokumentu atvasinājumu apliecināšanai paredz izmaiņas Dokumentu juridiskā spēka likumā, ko otrdien, 13.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.