Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs būs pieejams valsts atbalsts tiesisko problēmu risināšanai ārvalstīs, kas saistītas ar bērnu aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu ārvalstīs. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas ceturtdien, 2.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.

Lai pilnveidotu tiesisko mehānismu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai, turpmāk likums vairs neprasīs vismaz trīs gadu pieredzi šajā jomā. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtais grozījums regulējumā.

Latvijai un Polijai ir daudz kopīgi risināmu jautājumu divpusēji, kā arī kopīgas intereses Eiropas Savienībā (ES). To uzsvēra Saeimas priekšsēdētajas biedrs Gundars Daudze, tiekoties ar Polijas Seima priekšsēdētāju Mareku Kuhciņski (Marek Kuchciński) un viņa vadīto parlamentāriešu delegāciju. Polijas Seima spīkers šajās dienās Latvijā uzturas oficiālā vizītē.

Saeima ceturtdien, 2.februārī, ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu. Tā mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai.

Saeima ceturtdien, 2.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

Saeima ceturtdien, 2.februārī, galīgajā lasījumā lems par grozījumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā, lai pilnveidotu tiesisko mehānismu KNAB biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai. Grozījums paredz, ka turpmāk likums vairs neprasīs vismaz trīs gadu pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.

„Bērniem ar mācīšanās traucējumiem skolās ir jāsaņem visa nepieciešamā palīdzība, lai pilnvērtīgi iekļautos mācību procesā un attīstītu savus talantus. Taču šobrīd viena no lielākajām problēmām ir tā, skolās pedagogiem nav nepieciešamo zināšanu un prasmju, lai spētu identificēt bērnus, kuriem vajadzīga papildu palīdzība. Pedagogiem trūkst zināšanu par efektīvām pedagoģijas metodēm, kā ar šiem skolēniem strādāt. Varam aprīkot skolas ar vismodernākajām tehnoloģijām, taču tā būs izšķērdēta nauda, ja skolotāji nemācēs tās likt lietā,” otrdien, 31.janvārī, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.