Galerija
NATO dalībvalstīm šī gada jūlijā gaidāmajā samitā Viļņā ir jānāk klajā ar spēcīgu vīziju par to, kā sabiedrotie nodrošinās ilgstošu mieru Eiropā, tostarp skaidri, ticami un neatgriezeniski iezīmējot Ukrainas ceļu uz NATO. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns piektdien, 2.jūnijā, Lietuvas galvaspilsētā Viļņā pirms gaidāmā NATO samita uzrunājot kolēģus alianses dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē.
Visiem sabiedrotajiem ir jāapzinās, ka NATO valstu kolektīvā aizsardzība pret Krievijas imperiālismu ir nesaraujami saistīta ar Krievijas agresiju Ukrainā un Ukrainas kā neatkarīgas un spēcīgas eiroatlantiskas valsts nākotni, pauda Saeimas priekšsēdētājs.
Skaidrs redzējums par Ukrainas nākotni NATO aliansē kopā ar ilgtermiņa militāro atbalstu pārliecinoši atspoguļotu mūsu apņemšanos atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Putinam jāapzinās, ka viņam nav cerību sagaidīt mirkli, kad mūsu atbalsts Ukrainai varētu izsīkt. Krievijai ir jāzaudē kaujas laukā un jāuzņemas pilna atbildība par pastrādātajiem noziegumiem. Vienlaikus tai ir jāzaudē savas iedomātās tiesības noteikt Ukrainas nākotni, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.
Parlamentiem demokrātiskā sabiedrībā būtu jārāda ceļš. Nereti mūsu parlamenti ir tie, kas uzsāk plašākas debates par labāko rīcības virzienu un paplašina iespēju robežas gan nacionālā līmenī, gan plašāk, atzīmēja Saeimas priekšsēdētājs. Viens no šādiem gadījumiem ir Lietuvas, Polijas, Igaunijas un Latvijas parlamentu pieņemtās deklarācijas, kas atbalsta Ukrainas dalību NATO, tādējādi paužot, ka tā ir labākā Ukrainas drošības garantija, kā arī miera un drošības garantija Eiropai, atzīmēja E.Smiltēns.
Parlamentu spīkerus Viļņā uzrunāja arī Ukrainas Verhovnas Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks, paužot pateicību Saeimai par vakar pieņemto deklarāciju, kurā Latvijas parlaments aicina sabiedrotos pieņemt lēmumu par Ukrainas uzaicināšanu dalībai aliansē.
E.Smiltēns rosināja alianses dalībvalstis stiprināt jau esošo NATO un Ukrainas sadarbības formātu, par paraugu ņemot līdzšinējās Somijas un Zviedrijas attiecības ar aliansi, savukārt militārajam atbalstam vajadzētu palīdzēt būvēt Ukrainas aizsardzības spējas ilgtermiņā. Saeimas priekšsēdētājs arī akcentēja nepieciešamību izstrādāt Ukrainas rekonstrukcijas programmu, kas pēc iespējas drīzāk to atkal padarītu ekonomiski spēcīgu un neatkarīgu no ārvalstu atbalsta.
Esmu pārliecināts, ka mūsu kopīgā vīzija par spēcīgu, neatkarīgu un eiroatlantiskajā telpā pilnīgi integrētu Ukrainu sevī nes politiski un ekonomiski integrētas, brīvas, pārtikušas un miera pilnas Eiropas potenciālu, sacīja E.Smiltēns.
Kopā ar Saeimas priekšsēdētāju vizītē Lietuvā uzturas Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, kurš sanāksmē pauda cerību, ka Viļņas samits Ukrainai nesīs ne tikai atbalstu paziņojumu formā, bet arī konkrētus rezultātus. “Tāpat Viļņas samita laikā mums jāspriež par jaunu aizsardzības plānu NATO Baltijas reģionam, ņemot vērā, ka tam jau pievienojusies Somija un drīzumā arī Zviedrija,” akcentēja R.Kols.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720308755735
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests