Galerija

 Lai Latvijā varētu norisināties starptautiska mēroga lieli sporta pasākumi, tiem jānodrošina pietiekams finansējums, un nepieciešamie līdzekļi ir jāparedz valsts budžetā, nevis nauda lielākoties jāņem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vai apropriāciju pārdalēm. To otrdien, 17.septembrī, sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš. Apakškomisijas deputāti lēma ar attiecīgu vēstuli vērsties Ministru kabinetā un Finanšu ministrijā. 

“Tā ir ierasta prakse, ka nozīmīgu sporta sacensību organizētāji līdz pēdējam brīdim nezina, vai valsts atbalstīs konkrēto pasākumu, kāds varētu būt pieejamais finansējums un vai vispār pasākumu varēs sarīkot. Nereti jau laikus ir jāiegādājas sacensību licences vai jāiemaksā dalības nauda, un neziņa par finansējumu var apdraudēt iekļaušanu starptautisko pasākumu kalendārā. Savukārt atgriešanās šajā apritē parasti jau ir daudz sarežģītāka, jo jāpierāda, ka mums var uzticēties un ka tomēr varam sarīkot augsta līmeņa starptautiskas sacensības,” pauda apakškomisijas priekšsēdētājs. 

Lielo sporta pasākumu sarīkošanai nākamgad valsts budžetā plānots atvēlēt nepilnus 0,5 miljonus eiro, lai gan sporta nozarei tam būtu nepieciešami 3,4 miljoni. Šādā situācijā nav skaidrības, kā, piemēram, Latvija varēs nākamā gada sākumā nodrošināt starptautisko sacensību norisi Siguldas bobsleja trasē un gatavošanos pasaules hokeja čempionātam Rīgā 2021.gadā, atzīmēja S.Riekstiņš. 

Sporta apakškomisija vēstulē plāno aicināt Ministru kabinetu un Finanšu ministriju valsts budžeta bāzes izdevumos paredzēt konkrētu finansējumu sportam, ņemot vērā starptautisko sacensību kalendāru, un noteikt kritērijus, pēc kādiem sporta organizācijas varētu pretendēt uz attiecīgu finansējumu sacensību rīkošanai.     

Apakškomisijas deputātus par aktualitātēm sporta jomā šodien iepazīstināja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs, tostarp arī informējot par sporta nozares attīstības darba grupas paveikto. Būtiski, ka starp iesaistītajām institūcijām, sociālajiem partneriem un sporta organizācijām panākta vienošanās par prioritāro virzienu maiņu sportā un kā prioritāti plānots noteikt bērnu un jauniešu sportu, kas secīgi pārietu uz augstu sasniegumu sportu vai tautas sportu.    

Fotogrāfijas no sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157710880111871/with/48748297392/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests