Zinātnes bāzes finansējuma apjoms joprojām nesasniedz 2008.gada pirms krīzes līmeni, taču resursu izmaksas ir būtiski pieaugušas, tādējādi Izglītības un zinātnes ministrijai 2020.gadā un arī turpmāk ir jāparedz papildu finansējums zinātnei, pēc tikšanās ar nozares un atbildīgo ministriju pārstāvjiem pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis.
“Zinātnē nodarbināto personu skaits Latvijā ir zemākais starp Baltijas valstīm, taču, neraugoties uz to, pēdējo gadu rezultāti rāda, ka zinātniekiem ir izdevies strauji kāpināt rezultātus gan zinātnes izcilībā, gan spējā piesaistīt starptautisku projektu finansējumu. Mūsu zinātnieki, ņemot vērā niecīgo finansējumu, strādā ļoti efektīvi,” norādīja I.Dūrītis.
Kā pauda apakškomisijas priekšsēdētājs, papildu finansējums būtu paredzēts zinātnes pamata izmaksu segšanai, valsts pētījumu programmām, fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu realizācijai, kā arī doktorantūras studijām, palielinot stipendiju apmēru doktorantiem.
Apakškomisijas deputāti lūgs Ministru prezidentam, gatavojot likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam” un likumprojektu “Par valsts budžetu 2020 gadam”, rast iespēju palielināt finansējumu zinātnei. Tāpat deputāti arī aicinās Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju pievērst pastiprinātu uzmanību jautājumam par zinātnes finansējumu un tā ikgadēju palielināšanu, kā to nosaka Zinātniskās darbības likums.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska apakškomisijas sēdē deputātus informēja, ka ministrija nākamā gada budžetā plāno pieprasīt papildu finansējumu zinātnei. Savukārt Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pauda bažas par zemo atalgojumu pētniekiem un citām zinātnē nodarbinātajām personām.
Saeimas Preses dienests