Lai novērstu situāciju, kad pašvaldību informatīvie izdevumi konkurē ar reģionālo presi un tādējādi kropļo mediju tirgu, likumā “Par pašvaldībām” nepieciešams iestrādāt konkrētas pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanas vadlīnijas, otrdien, 4.jūnijā, sēdē sprieda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, lemjot aicināt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju turpināt darbu pie iesniegtajiem likuma grozījumiem.

Tāpat deputāti rosināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavot grozījumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas liegtu pašvaldībām izdot preses izdevumus.

“Pašvaldībām nevajadzētu būt tiesībām dibināt masu informācijas līdzekļus, savukārt to informatīvajiem izdevumiem būtu jāpublicē tikai pieņemtie lēmumi, nevis politiskā propaganda un reklāmas. Tiem nevajadzētu būt krāsainiem, glancētiem un neatšķiramiem no preses izdevumiem,” sacīja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Pašlaik pašvaldību informatīvo izdevumu izdošana netiek regulēta. Savukārt Saeimā pirmajā lasījumā izskatītie grozījumi likumā “Par pašvaldībām” paredz, ka pašvaldības ir tiesīgas izdot informatīvus izdevumus — periodiskus iespiedtehnikā izdotus izdevumus, kuros tās informē vietējos iedzīvotājus par likumā “Par pašvaldībām” noteikto funkciju izpildi, kā arī citu normatīvajos aktos noteikto informāciju. Tāpat paredzēts, ka informatīvais izdevums pieejams bez maksas, un izdodams ne biežāk kā vienu reizi mēnesī. Plānots, ka šis ierobežojums neattiektos uz izdevumiem, kuros publicēti tikai pašvaldības un tās institūciju pieņemtie tiesību akti un to skaidrojumi.

Konkurences padomes pārstāvis Antis Apsītis deputātiem norādīja, ka, ņemot vērā 2017.gadā veiktos grozījumus preses un citu masu mediju informācijas līdzekļu regulējumā, jau pašlaik iznākošie  pašvaldību laikraksti nav uzskatāmi par masu informācijas līdzekļiem. Tiem būtu jākļūst par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, pārstājot publicēt reklāmas un informāciju, kas atbilst mediju saturam, kā arī beidzot pieprasīt abonēšanas maksu. Tas, ka šie izdevumi iznāk kā laikraksti, maldina patērētājus par to, ka tie ir neatkarīgi mediji, savukārt pašvaldības finansējums rada priekšrocības salīdzinājumā ar privātajiem medijiem, norādīja A.Apsītis.

Uzņēmumu reģistra pārstāve Dzintra Švarce deputātus informēja, ka pašlaik reģistrā ir 144 masu informācijas līdzekļi, kuru dibinātājs vai īpašnieks ir pašvaldība.

Saeimas Preses dienests