Deputāti: Latvijā drukātajai presei jābūt izdevīgākiem darbības nosacījumiem nekā trešajā valstī drukātajiem medijiem

(28.05.2019.)

Pašvaldību informatīvo izdevumu izplatība, preses piegādes cenas, kā arī kontroles trūkums tiem drukātajiem izdevumiem, kas izdoti trešajās valstīs, ir iemesls, kāpēc Latvijā drukāta prese atrodas daudz neizdevīgā pozīcijā attiecībā pret Krievijā drukātajiem medijiem, otrdien, 28.maijā, kopsēdē secināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Ārlietu komisijas deputāti.

“Pašlaik Latvijas un Krievijas drukātajai presei tiek piemēroti atšķirīgi spēles noteikumi, turklāt neizdevīgākajā pozīcijā atrodas tieši Latvijā drukātie mediji. Lai to mainītu, jādomā, kādi instrumenti ļautu radīt Latvijas medijiem izdevīgākus apstākļus, piemēram, Krievijā drukātajai presei jāpiemēro ievedmuita vai atsevišķi tarifi. Tāpat varētu ieviest licenci, lai Latvijā izplatītu Krievijā drukātu presi. Vienlaikus ir svarīgi stiprināt Latvijas medijus, risinot jautājumu par pašvaldības informatīvajiem izdevumiem un preses piegādes cenām,” sacīja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

“Runājot par trešajās valstīs drukātas preses uzraudzību Latvijā, ir svarīgi atcerēties, ka Satversmes 100.pants aizliedz jebkāda veida cenzūru. Vienlaikus Latvijas iedzīvotāji ir jāpasargā no dezinformācijas un klajas viltus ziņu izplatības. Viens no veidiem, kas varētu palīdzēt rosināt iedzīvotāju kritisko domāšanu, kā arī sniegtu iespēju izvēlēties, ir tirdzniecības vietās presi nodalīt atbilstoši reģionam, kurā tas izdots. Paralēli šo problēmjautājumu risināšanai jāmeklē arī veidi, kā uzraudzīt politisko aģitāciju, kas var tikt veikta ārvalstīs drukātajā presē, kas nonāk mūsu avīžu plauktos,” akcentēja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Komisiju kopsēdes laikā Kultūras ministrijas un Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka ir jāstiprina Latvijas drukātie mediji, norādot arī uz nepieciešamību samazināt drukātajiem medijiem piemērojamo pievienotās vērtības nodokli no 12 uz pieciem procentiem.

Savukārt klātesošie Valsts drošības dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji informēja par Krievijā drukāto mediju uzraudzību, akcentējot, ka sistemātiskas un mērķtiecīgas Krievijā izdoto drukāto mediju kontroles nav, savukārt pārbaudes tiek veiktas selektīvi.

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 10.septembrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde
09:45  Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Andreja Judina tikšanās ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) galveno prokurori Laura Codruța Kövesi un delegāciju
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:50  Juridiskās komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde
14:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Šveices Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Michelet
15:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Sandra Simovich