Finansējums inovācijām un pētniecībai nākamajam plānošanas periodam nedrīkst būt mazāks par 25 procentiem no kopējās Eiropas Savienības fondu aploksnes, vēlams sasniegt 40 procentus. To vienbalsīgi lēma Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti trešdien, 27.februārī, sēdē, kurā kopā ar atbildīgo ministriju un nozares pārstāvjiem runāja par inovāciju politiku Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam (NAP2027) ietvaros.

“Šajā plānošanas periodā finansējums pētniecībai un inovācijām Latvijā ir aptuveni astoņi procenti no kopējās aploksnes, savukārt Igaunijā tie ir 25 procenti. Šodien sēdē komisijas deputāti skaidri norādīja, ka nav gatavi atbalstīt Nacionālo attīstības plānu, kurā finansējums pētniecībai un inovācijām nav vismaz Igaunijas līmenī,” pēc sēdes uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Komisijas sēdē Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks sacīja, ka iepriekšējā plānošanas periodā Eiropas Komisijas uzstādījums bija, ka jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm 40 procenti ir jāvelta zinātnei, attīstībai un inovācijām, un tā vienmēr ir bijusi viena no prioritātēm. 

Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis atzīmēja, ka kopējā aploksne nākamajā plānošanas periodā būs mazāka, taču politiskas izšķiršanās jautājums ir par to, kā nacionālā līmenī šis samazinājums tiks sadalīts un kas būs prioritātes.

Gan komisijas deputāti, gan klātesošie nozares eksperti atzinīgi vērtēja Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas kopīgi izstrādāto inovācijas politikas un tās īstenošanas konceptu, kā arī iezīmētās viedās specializācijas jomas jeb RIS3 – bioekonomiku, biomedicīnu, viedos materiālus, viedo enerģētiku un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tāpat klātesošie rosināja nepieciešamos papildinājumus koncepta uzlabošanai.

Stāstot par viedajām specializācijām, Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko paskaidroja, ka mērķtiecīgu attīstību ir iespējams panākt, fokusējoties uz jomām, kurās mums ir vadoši uzņēmumi, kas spēj konkurēt pasaules tirgū.

Saeimas Preses dienests