Pilnveidots Valsts drošības iestāžu likums

(04.10.2018.)

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeima ceturtdien, 4.oktobrī, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus. 

Grozījumi nostiprina dienestu valsts drošības iestādēs kā speciālu dienesta veidu, kas ir atšķirīgs no citiem dienestiem valsts pārvaldē. Noteikts arī dienesta tiesisko attiecību regulējums drošības iestādēs, kas aizstāj darba tiesiskās attiecības, kā arī vienoti dienesta gaitas principi, kas stiprina drošības iestāžu kopumu Latvijā. Tāpat noteikts, ka visās drošības iestādēs jānodrošina atbilstošs informācijas aizsardzības līmenis. Savukārt Drošības policija pārveidota par Valsts drošības dienestu. 

Likuma grozījumi bija nepieciešami, lai visām trim drošības iestādēm mūsu valstī - Satversmes aizsardzības birojam, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam un Drošības policijai (pēc grozījumiem - Valsts drošības dienestam) - būtu vienāds regulējums. Turpmāk šis likums attieksies arī uz Valsts drošības dienestu un tā amatpersonām vairs nebūs saistošs iekšlietu sistēmas regulējums. Līdz ar to lielākās izmaiņas skar tieši Valsts drošības dienestu, deputātus iepriekš informēja Iekšlietu ministrijas pārstāvji. 

Izmaiņas nosaka dienesta vispārīgos noteikumus, kas būtiski ierobežo Darba likuma normu piemērošanu šāda dienesta attiecībās. Līdz ar grozījumiem tās piemērojamas tikai atsevišķos gadījumos. 

Likums papildināts ar jaunu nodaļu par dienesta gaitu valsts drošības iestādē. Šī nodaļa attiecas tikai uz dienesta amatpersonām un cita starpā nosaka regulējumu to pārcelšanai citā amatā jebkurā drošības iestādē, kā arī vienotus amatpersonu darbības rezultātu novērtēšanas principus un nosacījumus atstādināšanai no amata. 

Vienlaikus precizēts, ka drošības iestāžu iegūtā informācija izmantojama tikai izlūkošanai, pretizlūkošanai un kriminālprocesuālajai darbībai, kā arī personas pārbaudei pieejai valsts noslēpumam. 

Valsts drošības iestāžu ekskluzīvā kompetencē nodoto uzdevumu raksturs nosaka nepieciešamību to darbībā ievērot sevišķu slepenību un nodrošināt to pietiekamu neatkarību no politiskajām partijām, dažādām organizācijām, kustībām, pārējām valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām vai citām juridiskām un fiziskām personām, teikts likumprojekta anotācijā. 

Grozījumi stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 11.septembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas kopsēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Antoņinas Ņenaševas tikšanās ar Angolas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Pedro Chaves
15:00  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde