Saeima ceturtdien, 6.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu veikt, organizēt un piedalīties militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācībās. Kā izņēmumu plānots noteikt gadījumus, kad tās tiek organizētas un veiktas valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības vai citu likumā paredzēto funkciju izpildes nodrošināšanai. 

Plānotās izmaiņas nosaka otrajā lasījumā skatītie grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas nepieciešami, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā. 

Tāpat Saeimas atbalstītie grozījumi paredz, ka militāra iebrukuma vai valsts okupācijas laikā nedrīkst aizliegt izrādīt bruņotu pretestību. Līdz šim likums to noteica tikai kara gadījumā. 

Likumprojekts paredz iespēju valsts apdraudējuma gadījumā izsludināt zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju uz laiku līdz 72 stundām. Tāpat tas noteic, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā ne tikai Nacionālo bruņoto spēku, bet arī valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām jāveic pasākumi valsts militārai un civilai aizsardzībai un jāīsteno bruņota pretošanās, pilsoniska nepakļaušanās un nesadarbošanās ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām. 

Militāra apdraudējuma pārvarēšanu var panākt tikai ar Latvijas iedzīvotāju iesaisti valsts aizsardzībā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Izmaiņas likumā nepieciešamas, jo esošais regulējums ir vispārīgs un nepietiekams, proti, neparedz skaidru normatīvo regulējumu attiecībā uz iedzīvotājiem, kuri vēlas iesaistīties bruņotas pretošanās vai pilsoniskās nepakļaušanās pasākumos situācijās, kad likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā. 

Lai likums stātos spēkā, tas vēl trešajā – galīgajā - lasījumā jāskata Saeimā.

Saeimas Preses dienests