Lai nodrošinātu Eiropas standarta platuma ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras un ar tās būvniecību saistīto būvju izbūvi un novērstu šķēršļus, kas ietekmē tās savlaicīgu pabeigšanu atbilstoši noteiktajam finansējumam, Saeima ceturtdien, 20.oktobrī, trešajā lasījumā pieņēma “Rail Baltica” likumu. 

““Rail Baltica” projekts ir ģeopolitiski svarīgs nacionālo interešu objekts. Tas ir būtisks transporta loģistikas un infrastruktūras risinājums, lai savienotu Baltijas valstis ar pārējām Eiropas Savienības valstīm,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka projekta īstenošanu paredzētajā laikā kavē gan valsts un pašvaldību institūciju, gan ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju pieprasītajos tehniskajos un īpašajos noteikumos noteiktās prasības. 

Likums noteic, ka projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums projekta īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem un kas neatbilst projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības nosacījumiem. Regulējums neattiecas uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. 

Tāpat paredzēts saglabāt “Rail Baltica” projekta īstenošanas teritorijā esošus valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļus vai to daļas. Ja kultūras pieminekļa pilnīga vai daļēja saglabāšana esošajā vietā nebūs iespējama un tas atbildīs noteiktiem kritērijiem, Ministru kabinets izslēgs to no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izdos nosacījumus attiecīgā kultūras pieminekļa izpētei, fiksācijai, pārvietošanai vai tā vērtīgāko daļu vai fragmentu demontāžai un saglabāšanai. 

Ar “Rail Baltica” un ar tā būvniecību saistīto būvju teritorijā atļauts nocirst aizsargājamu koku, ja nav alternatīvu risinājumu. Šādā gadījumā ir jāsaņem arborista pozitīvs atzinums un Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. 

Noteikts, ka ar projekta realizāciju saistīto būvdarbu maksimālais veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi. Ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un tās būvniecību saistīto būvju projektēšanai sagatavotā topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir četri gadi no reģistrācijas datuma vietējās pašvaldības datubāzē. 

Projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru prasības un normatīvajos aktos noteiktos gadījumos tiesu izpildītājs neturpina atsavināšanu, nodos Satiksmes ministrijai. Ministrijai paredzēta arī iespēja izmantot uz valsts vārda ierakstītu neapbūvētu rezerves fonda zemi atlīdzības kompensācijai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu.

Saeimas Preses dienests