Lai atvieglotu augstsprieguma ārējo inženiertīklu ierīkošanu, vienkāršota to pārbūves saskaņošana ar skarto zemju īpašniekiem.  To paredz Saeimā ceturtdien, 21.martā, trešajā – galīgajā – lasījumā pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā. 

Grozījumi paredz energoapgādes komersantam tiesības jauna objekta būvniecības (ierīkošanas) saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad objektu, piemēram, augstsprieguma līniju, ierīko blakus pilnībā vai daļēji nojaucamam objektam līdzšinējā objekta aizsargjoslā. 

Likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā norāda, ka augstsprieguma tīkli nodrošina elektroenerģijas piegādi svarīgām valsts un sabiedrības vajadzībām. Līdz šim bija apgrūtinoši attīstīt energoapgādes ārējos inženiertīklus, jo to ierīkošana bija jāsaskaņo ar visiem skarto zemju īpašniekiem. Saskaņošana attiecas arī uz gadījumiem, kad vecais inženiertīkls tiek demontēts un aizstāts ar jaunu. Praksē zemju īpašnieki izvirza nesamērīgus saskaņošanas nosacījumus, kas sadārdzina būvniecības ieceres īstenošanu un elektroenerģijas pārvades un sadales tarifus, minēts grozījumu anotācijā. 

Lai nodrošinātu nepārtrauktu energoapgādi, vairumā gadījumu augstsprieguma līnijas vai apakšstacijas atslēgšana no strāvas nav iespējama, iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgajai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai pauda AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāve. Tādēļ, piemēram, pirms vecās augstsprieguma līnijas vai apakšstacijas demontāžas, tai blakus ir jāizbūvē un jāpieslēdz jauna. Tāpat tas ir būtiski, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu inženiertīklu pārbūvi, tai skaitā plānotu papildu jaudas. 

Grozījumi noteic, ka aizsargjoslas novietojums augstsprieguma tīklu gaisvadu līnijām un augstsprieguma kabeļu līnijām zem ūdens pēc jaunā objekta ierīkošanas var mainīties ne vairāk kā par 20 procentiem attiecībā pret esošās aizsargjoslas ārējo malu. Savukārt pazemes augstsprieguma elektrisko tīklu kabeļiem – ne vairāk kā par diviem metriem. Šādā kārtībā aizsargjoslu var mainīt tikai vienu reizi, noteic likums. 

Tas nozīmē, ka, piemēram, augstsprieguma līnijai ar 330 kilovoltu jaudu nepieciešamības gadījumā aizsargjosla varētu mainīties sešu metru robežās, iepriekš atbildīgas komisijas sēdē minēja Klimata un enerģētikas ministrija. 

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Ekonomikas ministrija iepriekš arī norādīja, ka skartās zemes īpašniekam aizsargjoslas novietojuma izmaiņu gadījumā pienāktos kompensācija. To paredz jau spēkā esošais regulējums. 

Grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Saeimas Preses dienests