Lai stiprinātu valsts valodas politiku, Saeima ceturtdien, 9.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas Kārtības rullī. Ar grozījumiem iecerēts noteikt Ministru kabinetam pienākumu ne retāk kā reizi divos gados sniegt Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas politikā.
Likumprojekta anotācijā tā autori atzīmē, ka valsts valoda ir viens no svarīgākajiem valsts resursiem sabiedrības locekļu un valsts attīstībai. Tas ir identitātes pamats gan nācijai, gan valsts nacionālajai kultūrai, tāpēc valsts valoda ir vienojoša vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Būtiski, lai likumdevējam būtu iespēja reaģēt proaktīvi un laikus novērst konstatētos šķēršļus valsts valodas politikas jomā, iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Iecerēts, ka gadījumā, ja nebūs priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas Prezidijs Ministru kabineta ziņojumu par valsts valodas politiku iekļaus izskatīšanai Valsts valodas dienai tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē. Valsts valodas dienu atzīmē 15.oktobrī.
Pirms ziņojuma parlamenta sēdē plānots, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rīkos publisku tā apspriešanu.
Likumprojekta anotācijā atzīmēts, ka ikvienam valdības un Saeimas loceklim ir pienākums iesaistīties un veicināt valsts valodas politikas izstrādi, tās ieviešanas uzraudzību un rezultātu sasniegšanu. Pret valsts valodas politiku ir jāattiecas tikpat atbildīgi un izlēmīgi kā pret jebkuru citu valsts īstenotu nozaru politiku.
Efektīvi un mērķtiecīgi īstenot valsts valodas politiku ir iespējams tikai tad, ja regulāri tiek apkopota informācija par jau sasniegtajiem un vēl sasniedzamajiem rezultātiem, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat atzīmēts, ka ziņojuma iesniegšana Saeimai ļautu sekot līdzi paveiktajiem darbiem un plānotajām iniciatīvām valsts valodas saglabāšanā un attīstībā. Savukārt atklāta ziņojuma izskatīšana Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodrošinās atklātību un iespēju sabiedrībai un deputātiem aktīvi piedalīties diskusijās, kā arī izvērtēt, cik efektīvi tiek realizēti šie pasākumi.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem Saeimai jālemj vēl divos lasījumos.
Saeimas Preses dienests