Galerija
Šajos nemiera pilnajos apstākļos, kad Ukrainā plosās karš, mums jābūt vienotākiem nekā jebkad iepriekš. Krievija turpina savu nežēlīgo agresijas karu, un mums jādara it viss, lai tā tiktu saukta pie atbildības par pastrādātajām zvērībām. Taču mums – līdzīgi domājošajām valstīm, kuras vieno kopīgas vērtības – brīvība, neatkarība un demokrātija –, ir jāstrādā plecu pie pleca, lai stiprinātu mūsu reģiona drošību. Tā ir mūsu svarīgākā prioritāte, sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ceturtdien, 24.augustā, Riksdāgā tiekoties ar Zviedrijas parlamenta priekšsēdētāju Andreasu Norlēnu (Andreas Norlén).
Būtisku ieguldījumu reģiona drošībā sniedz NATO, un mēs iestājamies par pēc iespējas ātrāku Zviedrijas pievienošanos aliansei. Tas ir izšķiroši Baltijas jūras reģiona kopējai drošībai šajā laikā, kad Krievijas radītie ilgtermiņa draudi ir tik klātesoši, uzsvēra E.Smiltēns. Riksdāga spīkers uzsvēra, ka Zviedrija tuvojas mērķim divus procentus no iekšzemes kopprodukta atvēlēt valsts aizsardzības budžetam.
Puses bija vienisprātis, ka jāstiprina ne tikai reģiona aizsardzības un atturēšanas spējas, bet arī sabiedrības, ekonomikas un enerģētikas noturība.
Augstu novērtējot Zviedrijas stingro nostāju Krievijas karā pret Ukrainu, atbalstu ukraiņiem un militāro palīdzību, Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka šodien nav svarīgāka uzdevuma, kā apturēt Krievijas agresiju un atbrīvot Ukrainas teritorijas. Spīkeri bija vienisprātis, ka arī turpmāk jāatbalsta Ukraina gan militāri, gan ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Parlamentu priekšsēdētāji arī vienojās, ka šajos jautājumos varam darīt vairāk kopā gan divpusēji, gan Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) ietvaros.
Pārrunājot sadarbību ekonomikā, E.Smiltēns pauda, ka Latvija novērtē aktīvo sadarbību ar Zviedriju, kas ir lielākais investors mūsu valstī un piektais lielākais tirdzniecības partneris.
Zviedrija ir investējusi Latvijā finanšu nozarē, kokapstrādē, telekomunikācijās, nekustamajos īpašumos un citās jomās. Esam ieinteresēti turpmākos ieguldījumos enerģētikas un infrastruktūras projektos, kā arī sadarbības stiprināšanā digitālajā, pētniecības un inovāciju sektorā, sacīja E.Smiltēns.
Saeimas priekšsēdētājs pateicās Zviedrijas spīkeram par NB8 parlamentārās sadarbības koordināciju 2023.gadā, apliecinot, ka Latvija nākamgad uzņemsies šo lomu.
Saeimas priekšsēdētājs līdz 25.augustam uzturas vizītē Zviedrijas Karalistē, kur piedalās arī NB8 parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā sanāksmē. Tās darba kārtībā – atbalsts Ukrainai karā pret Krieviju, reģionālā drošība un NATO samita Viļņā rezultāti, kā arī citas sadarbības aktualitātes.
NB8 formāts apvieno piecas Ziemeļvalstis – Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju – un trīs Baltijas valstis – Latviju, Igauniju un Lietuvu. NB8 ietvaros notiek regulāras premjeru, parlamentāriešu, ministru un citu amatpersonu tikšanās.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720310713939/with/53138692590/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests