“Ilgtermiņa atbalsts Ukrainai, Eiropas Savienības konkurētspējas stiprināšana, veicinot stratēģiski svarīgu ekonomikas un tehnoloģiju nozaru attīstību, kā arī migrācijas jautājumi – tās ir prioritātes mērķēta Eiropas Savienības finansējuma plānošanā,” trešdien, 5.jūlijā, pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds.

Komisijas sēdē deputāti apstiprināja nacionālo pozīciju par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pārskatu, kas ietver arī priekšlikumu par īpašu finanšu instrumentu Ukrainas atbalstam.

Lai risinātu Ukrainas budžeta vajadzības, tostarp atbalstītu Ukrainas rekonstrukciju un pirmsiestāšanās rekomendāciju īstenošanu, Eiropas Komisija iecerējusi izveidot Ukrainas instrumentu 50 miljardu eiro apmērā laika posmam no 2024. līdz 2027.gadam, deputātus informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji. Viena trešdaļa finansējuma Ukrainai būs pieejama grantu jeb piešķīrumu veidā, bet divas trešdaļas – aizdevumu veidā.

Šī instrumenta galvenie mērķi ir palīdzēt Ukrainai risināt sociālos, ekonomiskos un vides izaicinājumus, kurus radījis karš, veicināt tās noturību un dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī nodrošināt pakāpenisku Ukrainas saskaņotību ar Eiropas Savienības noteikumu prasībām. Ar instrumentu plānots nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti un atvieglot finanšu vajadzības, būvēt un modernizēt karā bojāto infrastruktūru, veicināt pāreju uz ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, stiprināt likuma varu, demokrātiju un cilvēktiesības. Pirmspievienošanās Eiropas Savienībai procesa ietvaros finansējumu paredzēts piešķirt reformām publiskajā pārvaldē, korupcijas un krāpniecības apkarošanai un tamlīdzīgiem pasākumiem.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Ārlietu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka šīs programmas finansējumu nav paredzēts izmantot militāram atbalstam, humānai palīdzībai vai Eiropas Savienības dalībvalstīs uzņemto bēgļu atbalstam.

Plānotais finansējums Ukrainas instrumenta ietvaros var būt nepietiekams, lai segtu visas vajadzības. Tādēļ ir būtiski nodrošināt finansējumu arī Ukrainas bēgļu atbalstam, kā arī līdzekļus austrumu robežas stiprināšanai citu budžeta prioritāšu programmu ietvaros, sprieda parlamentārieši.

A.Sprūds pauda, ka svarīgi ir sabalansēt finansējuma plūsmu ar reformu ieviešanas gaitu Ukrainā. Tāpat komisijas priekšsēdētājs uzsvēra nepieciešamību budžeta prioritātēs diskutēt arī par finansējumu Eiropas Miera mehānismam.

“Eiropas Savienības aizsardzības spēju un militārās mobilitātes stiprināšana, militāras industrijas kapacitātes veicināšana un, viennozīmīgi, atbalsts Ukrainai ir drošības garants, kam jārod papildu finansējums,” akcentēja A.Sprūds.

Saeimas Preses dienests