“Mākslīgā intelekta attīstība rada izaicinājumus cilvēktiesībām, demokrātijai un tiesiskumam. Eiropas Padome ir apņēmusies nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību neatkarīgi no tehnoloģiskajām izmaiņām,” uzsverot, ka ir nepieciešams izstrādāt mākslīgā intelekta lietošanas tiesisku regulējumu, piektdien, 26.maijā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Ievadot diskusiju “Mākslīgais intelekts, izteiksmes brīvība un dezinformācija: izaicinājumi un riski demokrātijai”, Saeimas priekšsēdētāja biedre Mazajā ģildē uzrunāja parlamentāriešus no Eiropas Padomes dalībvalstīm, kuri šajās dienās pulcējušies Rīgā uz asamblejas Pastāvīgās komitejas sanāksmi.

Saeimas priekšsēdētāja biedre savā runā bija iekļāvusi arī mākslīgā intelekta sagatavotu tekstu, atzīmējot, ka tā izveidošana prasījusi vien dažas sekundes. “Šis eksperiments pierāda, ka mākslīgā intelekta izmantošana mums, mūsu pētniekiem var ietaupīt stundas, dienas un gadus, tomēr ir daudz nezināmā, kas rada bažas,” sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.

“Mēs patiesi ceram, ka nupat uzsāktās Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā laikā tiks panākts būtisks progress konvencijas par mākslīgo intelektu, cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskum izstrādē. Darbam pie tās jānoslēdzas šī gada beigās,” pauda Z.Kalniņa-Lukaševica.

Diskusijā par mākslīgo intelektu piedalījās Eiropas Padomes Mākslīgā intelekta komitejas vadītāja vietnieks Gregors Strojins (Gregor Strojin), NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadošais zinātnieks Gundars Bergmanis-Korāts, kā arī uzņēmuma “Tilde” starptautiskā biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš, un diskusiju vadīja Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē Jānis Kārkliņš.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720308552282
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests