Edvards Smiltēns Rīgikogu spīkeram: Baltijai jākļūst par vienotu digitālo telpu

(03.05.2023.)
VideoGalerija

“Nākamais būtiskais solis Baltijas valstu ekonomiskajā sadarbībā ir digitālo robežu nojaukšana, lai vienas valsts sniegtie pakalpojumi būtu brīvi pieejami kaimiņvalstī. Mēs esam ceļā uz to, lai Latvijā izsniegta e-recepte darbotos arī Igaunijā, un šis ir tikai viens no piemēriem, kā uzlabot Baltijas valstu digitālo savienojamību,” akcentēja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, trešdien, 3.maijā, tiekoties ar jaunievēlēto Igaunijas parlamenta Rīgikogu priekšsēdētāju Lauri Husaru (Lauri Hussar).

Spīkeri pauda nepieciešamību strādāt arī pie transporta mobilitātes projektiem. “Nav pieņemami, ka pirms 100 gadiem vilciens no Rīgas līdz Tallinai brauca piecas stundas, bet mūsdienās tam nepieciešamas jau desmit,” pauda E.Smiltēns. Latvija un Igaunija strādā pie dzelzceļa savienojuma starp Rīgu un Tartu, un tāpat jāveicina iespējami drīza “Rail Baltica” projekta īstenošana, ņemot vērā gan ekonomiskos ieguvumus, gan drošības aspektus, jo šis visam reģionam ir ne vien nozīmīgs transporta, bet arī militārās mobilitātes projekts.

Runājot par drošības situāciju, sarunas dalībnieki uzsvēra, ka uz Krievijas agresiju nepieciešama spēcīga, vienota atbilde un agresors ir jāsauc pie atbildības. Latvija un Igaunija ir pārliecinātas, ka ir jāpalīdz Ukrainai no okupācijas karaspēka atbrīvot visu savu teritoriju. Tādēļ esam starp valstīm, kuras sniedz proporcionāli lielāko militāro atbalstu Ukrainai. Vienots skatījums mums ir arī par Baltijas reģiona drošības stiprināšanu, kā arī nepieciešamību pašiem strauji audzēt savas militārās spējas, atzina Saeimas priekšsēdētājs, uzsverot, ka esam uzticami sadarbības partneri arī starptautiskajās organizācijās.

E.Smiltēns akcentēja, ka nepieciešams turpināt savstarpējo koordināciju, tuvojoties NATO samitam Viļņā. Baltijas valstu un Polijas parlamenti plāno pieņemt deklarācijas, paužot spēcīgu atbalstu Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai. Mēs esam vienoti atbalstā Ukrainas uzņemšanai NATO un Eiropas Savienībā, akcentēja E.Smiltēns.

Latvija un Igaunija ir labi kaimiņi un tuvākie sabiedrotie, un mums ir skaidra izpratne par to, ka mēs sacenšamies nevis viens pret otru, bet gan par kopējiem ieguvumiem. Mūsu sadarbība ne vien aizsardzībā, bet arī daudzos citos sektoros ir kritiski svarīga drošībai un izaugsmei, akcentēja E.Smiltēns.

Ar Igaunijas parlamenta spīkeru tikās arī Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Igaunijas parlamentu vadītājs, Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns. Kopā ar L.Husaru Saeimā viesojās Rīgikogu deputāti Pēteris Tali (Peeter Tali) un Estere Karuse (Ester Karuse).

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720307989049
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 9.oktobrī
09:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
09:45  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde