“Mums jāmācās no vēstures un jāstājas pretī agresijai ar izlēmību un spēku, un kā demokrātiskai organizācijai jāizmanto visas iespējas, lai Krieviju sauktu pie visaptverošas atbildības par tās pastrādātajiem agresijas noziegumiem pret Ukrainu,” Hāgā, Nīderlandē, piedaloties Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pastāvīgās komitejas sēdē, sacīja Saeimas priekšsēdētāja biedre, Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica uzsvēra Latvijas atbalstu ad hoc starptautiska tribunāla izveidei, kas kopā ar jau esošajiem starptautiskajiem mehānismiem sauktu Krieviju pie atbildības. “Mēs vēlamies redzēt atbildīgos par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu šeit, Hāgā. Krievijas līderiem ir jātop tiesātiem īpaši izveidotā starptautiskā tribunālā. Tāpat arī noteikti jāvienojas par reģistra izveidi, lai fiksētu Krievijas radītos postījumus un nodarījumus un uz tā pamata nodrošinātu reparācijas Ukrainai,” pauda Latvijas delegācijas vadītāja.
Krievijas agresijas karš Ukrainā ir lielākais drauds likumos balstītai starptautiskai kārtībai un Eiropas Padomes pamatprincipiem. Mums jānodrošina un jāstiprina kopīgas demokrātiskās vērtības un principi. Mums jāstrādā, lai nodrošinātu vārda un mediju brīvību, žurnālistu drošību, tostarp digitālā vidē. Informācija ir kļuvusi par daļu no karadarbības, tāpēc mūsu sabiedrībām jāattīsta mediju un informācijas pratības, kā arī jāveicina noturība pret dezinformāciju, sacīja Latvijas delegācijas vadītāja.
Gatavojoties ceturtajam Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāju samitam, kas notiks Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā 16. un 17.maijā, Z.Kalniņa-Lukaševica pauda, ka Eiropas Padomei jākļūst efektīvākai, reaģētspējīgākai un noturīgākai pret ārējiem izaicinājumiem. Organizācijai jākļūst modernākai un pieejamākai, diskusijās par politikas procesiem iesaistot pilsonisko sabiedrību un jaunatni, aicināja Latvijas delegācijas vadītāja.
2. un 3.martā Hāgā, Nīderlandē, notika Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pastāvīgās komitejas sēdē, kuru atklāja asamblejas prezidents Tinijs Kokss (Tiny Kox), un ar atklāšanas uzrunām uzstājās Nīderlandes Senāta prezidents Jans Antonijs Bruins (Jan Anthonie Bruijn) un Pārstāvju palātas viceprezidents Toms van der Lē (Tom van der Lee).
Abu dienu laikā notika Baltijas valstu un Ukrainas delegāciju vadītāju neformālās konsultācijas tā dēvētajā Baltic+ grupas formātā par turpmāko rīcību Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas aprīļa sesijas laikā Strasbūrā, kā arī turpinājās viedokļu apmaiņa par ad hoc starptautiska tribunāla izveidi, lai sauktu pie atbildības Krievijas Federāciju par pastrādātajiem agresijas noziegumiem pret Ukrainu.
Pēc sanāksmes beigām Saeimas priekšsēdētājas biedre tikās ar Latvijas vēstnieci Nīderlandē Aigu Liepiņu.
Eiropas Padomē ir 46 dalībvalstis un sešas novērotājvalstis. Parlamentārā asambleja ir viena no tās lielākajām un redzamākajām institūcijām. Tās aktivitātes ir vērstas uz Eiropas Padomes pamatvērtību un standartu saglabāšanu, galvenais mērķis ir stiprināt asamblejas dalībvalstu parlamentus, veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātisku pārvaldību visās Eiropas valstīs. Parlamentārā asambleja arī apstiprina amatā Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešus un citas būtiskākās Eiropas Padomes institūciju amatpersonas. No šī gada maija līdz novembrim Latvijas būs prezidējošā valsts Eiropas Padomes Ministru komitejā.
Saeimas Preses dienests