“Ja gribam nosargāt savas vērtības, tiesību spēku, dzīvesveidu, jāapzinās, ka mūsu cīņas lauks ir plašākas starptautiskās sabiedrības izpratne par Krievijas agresiju un atbalsts Krievijas atbildības īstenošanai. Mūsu ārpolitikas mērķu un rīcības vienotība ir nacionālās drošības jautājums. Ārpolitika ir ne tikai diplomātu atbildība. Diplomāti esam mēs visi,” atgādinot, ka brīvība, neatkarība un demokrātija nekad nav par brīvu, ceturtdien, 26.janvārī, ikgadējās ārpolitikas debatēs parlamentā sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
“Mūsu stratēģisko mērķu īstenošanā varam balstīties tikai uz realitāti. Savas drošības nostiprināšana un Krievijas draudu iegrožošana ir pastāvīgs process. Pateicoties ukraiņu cīņas sparam, mums šodien ir iespēja diskutēt par efektīvāko veidu, kā sasniegt savus stratēģiskos mērķus. Tie ir nesaraujami saistīti ar Ukrainas cīņu par savu brīvību, suverenitāti un teritoriālo integritāti,” pauda E.Smiltēns.
“Ukrainai jāsaņem viss nepieciešamais militārais atbalsts ātrākai uzvarai. Kaut drusku paātrinot uzvaru, mēs glābjam dzīvību un, eventuāli, nāciju,” pauda E.Smiltēns, uzsverot, ka tieši starptautiskās sabiedrības minstināšanās vairo eskalācijas izvēršanās iespēju ārpus esošajām robežām.
Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka Latvija izrāda patiesu līderību un kalpo par piemēru ar savu sniegtās palīdzības apjomu. Latvijas sabiedrības nesavtīgais atbalsts Ukrainai ir uzskatāmākais piemērs katra iedzīvotāja iespējai īstenot ārpolitiku. Pateicība Latvijai jūtama no Jahidnes ciema, kur atjaunojam mājas, līdz Kijivai, kuras pilsētā ikdienā redzami Rīgas dāvinātie autobusi ar Latvijas un Ukrainas karogiem.
“Tikpat svarīga kā Ukrainas uzvara kaujas laukā ir Krievijas sakaušana starptautiski tiesiskajā ietvarā. Nevaram pieļaut, ka 21.gadsimtā šāds šausminošs ļaunums paliek nesodīts. Nekur pasaulē nedrīkst iesakņoties doma par militāru agresiju kā pieņemamu un attaisnojamu starptautisko attiecību instrumentu,” sacīja E.Smiltēns, uzsverot, ka tas nešaubīgi vairotu nestabilitāti un iedrošinātu militāru risinājumu jau esošiem un potenciāli jauniem valstu iekšējiem un pārrobežu konfliktiem.
“Krievijas agresijas, tās amatpersonu, armijas un algotņu noziegumu izmeklēšana un iztiesāšana, reparācijas par Krievijas radītajiem postījumiem Ukrainā, spēcīga sankciju politika un maksimāla agresorvalsts starptautiskā izolācija ir absolūta nepieciešamība - gan kā taisnīguma un tiesību spēka nostiprināšana, uz kā balstās arī mūsu drošība, gan, vienlīdz svarīgi, kā neizbēgamā soda atturošais spēks. Nevis tiesības uz spēku, bet tiesību spēks,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs, atzīmējot, ka agresijas tribunāla izveides īstenošana ir kopīgs civilizētās pasaules uzdevums.
Uzsverot, ka arī pēc kara Ukraina nedrīkst palikt drošības pelēkajā zonā, E.Smiltēns sacīja, ka “ukraiņi ir gatavi maksāt augstāko iespējamo cenu par savu izvēli būt piederīgiem eiroatantiskajai drošības un vērtību telpai. Ukraina jau ir apliecinājusi savu piederību Eiropas Savienībai un NATO”.
Spriežot par Latvijas ārējo drošību, Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka gada laikā tās nostiprināšanā ir ieguldīts ievērojams darbs. E.Smiltēns pauda gandarījumu par sabiedroto izpratni un atbalstu mūsu drošībai, atzīmējot, ka NATO solidaritāte redzama iepriekšējo NATO samitu lēmumos un mūsu sabiedroto klātbūtnē Ādažu militārajā bāzē un Lielvārdes militārajā lidlaukā. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka ārējo drošību papildina iekšējā noturība, tai skaitā, ekonomiskā, un rosināja valdību un Saeimu kopīgiem spēkiem stiprināt ekonomisko sadarbību ar sabiedrotajiem.
Saeimas Preses dienests