“Situācijā, kad Krievija Ukrainā īsteno agresiju, Eiropas Miera mehānisms nodrošina Eiropas Savienībai aktīvu lomu drošības un aizsardzības jautājumu risināšanā un ļauj efektīvi atbalstīt Ukrainu,” piektdien, 9.decembrī, pēc komisijas sēdes sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds.

Komisija sēdē apstiprināja Ārlietu ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministru padomei, kas notiks pirmdien Briselē. Sanāksmē tiks spriests par atbalstu Ukrainai, Krievijas saukšanu pie atbildības par kara noziegumiem, Irānu, kā arī par Eiropas Miera mehānismu un tā finanšu ilgtspēju.

Eiropas Miera mehānisma sākotnējais finansējuma apjoms 2021.-2027.gadam ir 5,7 miljardi eiro, ko veido dalībvalstu iemaksas. Šobrīd ir izlietoti 86 procenti no apstiprinātā finansējuma. Tas pamatā ir izmantots Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Deputāti akcentēja, ka šobrīd prioritāte ir nepārtraukts atbalsts Ukrainai. Instrumentam jāspēj darboties gan attiecībā uz palīdzību Ukrainai, lai stiprinātu tās spējas aizsargāties, gan citu globālo drošības jautājumu risināšanai.

A.Sprūds norādīja, ka līdz ar Eiropas Miera mehānisma iedarbināšanu, ES kļūst par aktīvu ģeopolitisko spēlētāju, tas savukārt motivē ES dalībvalstis aktīvi iesaistīties, veidojot kopīgu Eiropas nostāju esošajos ģeopolitiskajā apstākļos.

Eiropas Miera mehānisms ir ārpusbudžeta instruments, kura mērķis ir uzlabot ES spēju novērst konfliktus, veicināt mieru un stiprināt starptautisko drošību. Tas dod iespēju saskaņā ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku finansēt operatīvās darbības, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus. Mehānisms ir sācis darboties no pagājušā gada 1. jūlija.

Saeimas Preses dienests