Ināra Mūrniece: Trīs jūru iniciatīvas mērķis ir investīciju piesaiste un reģiona attīstība

(21.06.2022.)
Galerija

Trīs jūru iniciatīva aptver 12 valstis starp Adrijas, Baltijas un Melno jūru, un tās mērķis ir veicināt reģiona attīstību un tā savienojamību. Mums ir vajadzīgie priekšnosacījumi attīstībai, bet nepieciešams veicināt savstarpējo sadarbību, tāpat nepieciešamas gan privātas, gan publiskas investīcijas, lai attīstītu infrastruktūras projektus, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, otrdien, 21.jūnijā, atklājot Trīs jūru iniciatīvas parlamentāro forumu Saeimā.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka visas valstis, kuras vieno Trīs jūru iniciatīva, ir demokrātiskas, liela daļa no tām vēsturē ir pieredzējušas arī totalitārismu. Mums ir izdevies veiksmīgi attīstīties, transformēt mūsu sabiedrību tā, ka pagātne vairs nav smaga nasta, esam Eiropas Savienības dalībvalstis, sacīja I.Mūrniece, piebilstot, ka sargāt demokrātiju ir visu demokrātisko valstu interesēs.

Eiropas drošība ir mūsu primārais uzdevums, kuru nopietni izaicinājis Krievijas uzbrukums Ukrainas demokrātijai, atzīmēja I.Mūrniece. Saeimas priekšsēdētāja pauda, ka parlamentārā foruma goda viešņas Ukrainas parlamenta vicespīkeres Olenas Kondratjukas (Olena Kondratiuk) klātbūtne atgādina par demokrātijas noturību – Ukrainas parlaments turpina strādāt pat kara laikā.

Mums jāpalīdz Ukrainai uzvarēt šajā karā ar visiem pieejamajiem līdzekļiem. Mūs interesē ilglaicīgs miers Eiropā, un Krievijas intereses ir tam pretrunā, pauda I.Mūrniece, atzīmējot, ka Ukrainai jāpalīdz ar ieroču piegādi, jāturpina ieviestās sankcijas un Krievijas, kā arī tās satelīta – Aleksandra Lukašenko režīma – izolācija. Trīs jūru iniciatīvas valstis sniedz atbalstu Ukrainai arī uzņemot bēgļus, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Tāpat I.Mūrniece akcentēja izaicinājumus, ar kuriem šobrīd saskaramies. Augsto enerģijas cenu dēļ dzīve kļūst dārgāka. Mums jāpārorientē enerģijas piegādes, jāatbrīvojas no atkarības no Krievijas. Tas ir izaicinājums, un mums nav citu alternatīvu, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.  

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols uzsvēra, ka tieši parlamentārā dimensija ir tā, kurā politiskos lēmumus ir iespējams stiprināt, sniegt tiem pamatojumu un leģitimitāti.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka Krievijas vestais karš Ukrainā radīs ilgstošas, negatīvas un smagas ekonomiskās sekas. “Nesenā vēsturē esam redzējuši piemērus, kā esam strādājuši, lai pasargātu mūsu valstu iedzīvotājus un uzlabotu to dzīves apstākļus,” sacīja R.Kols, paužot cerību, ka parlamentārais forums kalpos par pamatu konkrētu ideju tālākai attīstīšanai.

R.Kols pauda cieņu Ukrainas cīņai, iestājoties par savu un mūsu kopējo brīvību. Turklāt vakar pieņemtais lēmums, kas paredz ciešāku partnerību ar Ukrainu Trīs jūru iniciatīvas ietvaros, palīdzēs atjaunot Ukrainas valsti.

Trīs jūru iniciatīva dibināta 2016.gadā, lai veicinātu vienotību un konverģenci starp Eiropas Savienības 12 dalībvalstīm ar uzsvaru uz infrastruktūru, enerģētiku un digitālo savienojamību. Iniciatīva vieno Latviju, Austriju, Bulgāriju, Horvātiju, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 13.novembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Ārlietu komisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde