“Tikai zināšanas un izpratne ļaus mums saglabāt demokrātijas noturību pret viltus ziņām, manipulācijām un propagandu. Tikai zināšanas un izpratne ļaus mums sajust tos brīžus, kad, aizsedzoties ar demokrātijas vārdu, patiesībā tiek šķelta sabiedrība un apdraudētas cilvēktiesības un brīvības,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, pirmdien, 12.aprīlī, atklājot 10.Jauniešu Saeimas deputātu kandidātu tiešsaistes diskusiju “Medijpratība un attālinātā izglītība”.

“Latviju un Armēniju saista laba sadarbība. Īpaši bagātīga pēdējos gados bijusi sadarbība kultūrā, un tas var kalpot kā tilts aktīvākiem kontaktiem arī politikā,” pirmdien, 12.aprīlī, sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla, attālināti tiekoties ar Armēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Tigranu Mkrtčjanu (Tigran Mkrtchyan), kurš noslēdz savu kadenci Latvijā.

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi ļoti piesardzīgas un pat pārāk konservatīvas prognozes par iespējamo ekonomikas atkopšanos un tās izaugsmes potenciālu pēc krīzes, piektdien, 9.aprīlī, akcentēja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda. Komisijas deputāti šodien sēdē diskutēja par Latvijas Stabilitātes programmu 2021.–2024.gadam un progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas īstenošanu.

10.Jauniešu Saeimas deputātu kandidāti pirmdien, 12.aprīlī, pulcēsies uz tiešsaistes diskusiju, lai spriestu par tādiem īpaši jauniešiem aktuāliem jautājumiem kā attālinātā izglītība un medijpratība.

“Latviju un Spāniju saista cieša sadarbība Eiropas Savienībā un NATO. Eiropas vienotība ir svarīga, jo īpaši šajos sarežģītajos laikos, kad pasaulē plosās Covid-19 pandēmija. Strādājot kopā, mēs esam stiprāki,” ceturtdien, 8.aprīlī, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, parlamentā tiekoties ar Spānijas ārlietu, Eiropas Savienības un sadarbības lietu ministri Aranču Gonsalesu Laju (Arancha González Laya).

Saeima ceturtdien, 8.aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Augstskolu likumā, kas precizē jautājumus par studiju programmu īstenošanas valodu. Grozījumi paredz piešķirt tiesības īstenot studiju programmas svešvalodā, kas ir oficiālā valoda kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tām augstskolām, kas sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.