Trūcīga vai maznodrošināta ģimene pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2015.gadā 100, bet daudzbērnu ģimene 300 kilovatstundas katru mēnesi varēs iegādāties par pašreizējā starta tarifa cenu - 11,64 centiem par kilovatstundu. To ceturtdien, 18.septembrī, nolēma Saeima, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņemot grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā.

Saeima ceturtdien, 18.septembrī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, lai atvieglotu pirmā mājokļa iegādes iespēju ģimenēm ar bērniem. Likums grozīts, lai īstenotu valsts atbalsta programmu pirmā mājokļa iegādei. 

Trešdien, 17.septembrī, Saeimā notika kārtējā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē parlamentārās dimensijas plānošanas komitejas sēde. Sēdes sākumā komitejas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norādīja, ka, ņemot vērā prezidentūras tuvošanos, sēdē plānots izskatīt prezidentūras sešu mēnešu programmu, parlamentāro sanāksmju tēmas, kā arī prezidentūras parlamentāro dāvanu, kultūras programmas un komunikācijas stratēģijas piedāvājumu.

Trūcīga vai maznodrošināta ģimene pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2015.gadā 100, bet daudzbērnu ģimene 300 kilovatstundas katru mēnesi varēs iegādāties par pašreizējā starta tarifa cenu - 11,64 centiem par kilovatstundu. To paredz grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, par kuriem ceturtdien, 18.septembrī, Saeima lems galīgajā lasījumā.

„Fakts, ka Latvijā ievērojami audzis jauniešu skaits, kuri apsver iespēju sākt uzņēmējdarbību, proti, no 17 procentiem 2010.gadā līdz 27 procentiem šogad, apliecina – mūsu jaunieši kļūst drosmīgāki un uzņemas iniciatīvu. Patlaban mūsu valsts sper soli pretī jauniešiem-bezdarbniekiem, piedāvājot iesaistīties virknē Jauniešu garantijas iniciatīvu, tostarp saņemt karjeras konsultācijas un atbalstu uzņēmējdarbībai.” To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra trešdien, 17.septembrī, komisijas sēdē, kurā deputāti iepazinās ar aktualitātēm Jauniešu garantijas īstenošanā.

Velsas NATO samita būtiskākais lēmums ir kaujas gatavības paaugstināšanas plāna apstiprināšana, jo īpaši attiecībā uz ātrās reaģēšanas spēju paaugstināšanu. To Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti noskaidroja trešdien, 17.septembrī, tiekoties ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi, lai pārrunātu secinājumus pēc NATO samita Velsā.

Finansējums latviešu diasporas un Latvijas bērnu vasaras nometnēm ir jāparedz valsts budžeta projektā, nevis jārod no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā tas bijis aizvadītajā un šajā gadā. Tas tika uzsvērts Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē trešdien, 17.septembrī, kurā deputāti pārrunāja finansējuma problēmas iepriekšējos gados latviešu diasporas un Latvijas bērnu vasaras nometnēm.

„Latvija atbalsta Mali demokratizācijas procesu un situācijas stabilizāciju. To apliecina arī mūsu valsts Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalība Eiropas Savienības apmācības misijā (EUTM Mali), lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs, otrdien, 16.septembrī, parlamentā tiekoties ar Mali Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Ba Havu Keitu (Ba Hawa Keita). Tikšanās laikā vēstniece pateicās par Saeimas atbalstu šādam Latvijas lēmumam pagājušā gada martā.