Latvijas un Norvēģijas attiecības attīstās dinamiski, pēdējos gados piedzīvojot izaugsmi gan ekonomikā, gan citās jomās. Esam atvērti abpusēji izdevīgai sadarbībai un ceram, ka gaidāmā valsts vizīte Norvēģijā palīdzēs veidot vēl ciešākas saites starp abām valstīm. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, otrdien, 17.februārī, Saeimas namā tiekoties ar Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Steinaru Ēgilu Hāgenu (Steinar Egil Hagen). 

Dzimumu līdztiesība ir Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē prioritāte, un mūsu valsts diskusiju par dzimumu līdztiesības veicināšanu var aktualizēt ar pozitīvu piemēru – augstākais sieviešu īpatsvars vadošos amatos uzņēmējdarbībā ES valstu vidū ir tieši Latvijā, savukārt pasaules mērogā mūsu valsts ieņem septīto vietu. To Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra, otrdien, 17.februārī, Saeimas namā tiekoties ar Eiropas Parlamenta (EP) Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas (FEMM) pārstāvēm.

Saeimas komisijas otrdien, 17.februārī, noslēdza darbu pie vairākiem likumu grozījumiem, kas paredz tā dēvēto nolikto atslēgu principu pārnest patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā un izslēgt no maksātnespējas regulējuma. Saeima šos grozījumus otrajā galīgajā lasījumā skatīs šo ceturtdien, 19.februārī.

Frakciju pārstāvji darba grupai, kas vērtēs iespējamās izmaiņas Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un amata pilnvarās, deleģējami līdz šī gada 2.martam. Par to otrdien, 17.februārī, vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputāti. No katras frakcijas darba grupā aicināti strādāt līdz diviem deputātiem. 

Paredzot vienkāršāku administratīvo teritoriju robežu grozīšanas procedūru, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 17.februārī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. 

“Kad jautāju Petro Porošenko, kādas ir viņa izjūtas pēc Minskas līguma parakstīšanas, prezidents atbildēja, ka Ukrainai ir vajadzīga  atelpa, kaut uz brīdi, kaut uz nedēļu vai divām. Cilvēki ir pārguruši no kara,“ pēc tikšanās ar Ukrainas Valsts prezidentu Petro Porošenko uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura uzturas oficiālā vizītē Ukrainā. “Pamiers ir vajadzīgs, lai civiliedzīvotāji varētu nokļūt drošākās vietās, infrastruktūru varētu atjaunot, cilvēki gūtu iespēju tikt pie pārtikas un medicīniskās palīdzības. Ja pamiers tiešām būtu iespējams, cilvēku ciešanas mazinātos, Ukraina atjaunotu spēkus.“ Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētaja un Ukrainas prezidents apmainījās viedokļiem par Minskas sarunu ietekmi uz situāciju Ukrainā. Porošenko izteica šaubas par to, vai Krievijas puse tiešām vēlēsies karadarbību pārtraukt. Pirmās Minskas miera sarunas septembrī nevainagojās ar pamiera iestāšanos, tomēr šobrīd cerības stiprina fakts, ka līguma nosacījumiem ir piekritis Krievijas prezidents Putins. Saeimas priekšsēdētaja un Ukrainas prezidents pārrunāja Minskas līguma nosacījumus un reālās ieviešanas iespējas. “Viens no svarīgākajiem ir Ukrainas un Krievijas robežas jautājums,” uzsvēra  Ināra Mūrniece, “Nav iespējams runāt par miera garantijām, ja būtisku robežas daļu Ukrainas puse nekontrolē. Robežas sakārtošana un tās kontrole ir minēta, tomēr jautājums, kā to izdosies paveikt.” Porošenko lūdza Latvijai izmantot savas iespējas starptautiski runāt par ieroču piegādēm Ukrainai un Ukrainas-Krievijas robežas stiprināšanu. “Sacīju prezidentam, ka Latvija nav valsts, kura spētu palīdzēt ar bruņojuma piegādi, jo Latvijai šobrīd pašai ir vajadzīgi ieroči, “uzsvēra Mūrniece “Tomēr mēs saprotam prezidenta lūguma būtību – runa ir par bruņojumu, kas radītu līdzsvaru šobrīd asimetriskajā spēku situācijā. Bruņojums Ukrainai ir vajadzīgs, lai tā aizsargātos. Bruņojumu P.Porošenko izprot kā atturošu faktoru, situācijā, kad Krievija redz Ukrainu kā vāju valsti.” Ukrainas prezidents pateicās Latvijai par sniegto praktisko atbalstu, savukārt Saeimas priekšsēdētāja apliecināja, ka arī turpmāk gan humānā palīdzība, gan atbalsts Ukrainai reformu jomā tiks sniegts. Mūrniece pastāstīja par ievainoto Ukrainas karavīru ārstēšanu un rehabilitāciju Latvijā; par humanitārajām kravām un finansiālo palīdzību. Viņa īpaši uzsvēra Latvijas sabiedrības, jo īpaši brīvprātīgo atbalstu humanitāro ziedojumu vākšanā. Abas puses vienojās par īpašas palīdzības nepieciešamību Ukrainas bērniem. Latvijas delegācija pastāstīja Ukrainas prezidentam par iespējām, kas Latvijai  paveras kā prezidējošai valstij ES Padomē runāt ar un par Ukrainu. Abas puses tikšanās laikā Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības vērtēja kā ļoti draudzīgas, akcentējot, ka tās balstītas savstarpējā dziļā izpratnē vienam par otru un vienojās tās intensificēt reformu pieredzes jautājumos. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija, tāpat kā visa Eiropa, ir ieinteresēta, lai Ukraina būtu stabila, stipra un ilgtspējīga valsts. Viņa apliecināja, ka Latvijā ir gatava sniegt palīdzīgu roku iesākto reformu īstenošanas un ekonomikas atveseļošanas ceļu.  Saeimas priekšsēdētāja no 12. līdz 14. februārim uzturas oficiālā vizītē Ukrainā. Kijevā I.Mūrniece tikās ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Volodimiru Grojsmanu un nolika ziedus Maidana laukumā, godinot svinīgi kritušo piemiņu, kā arī apmeklēja Golodomora upuru piemiņas memoriālu. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja svinīgi atklāja mūsu valsts vēstniecības Ukrainā renovētās telpas. Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavada Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols, kā arī deputātu grupas sadarbībai ar Ukrainas parlamentu vadītājs Ainārs Mežulis.