“Kopējās bērnu adopcijas tendences Latvijā liecina, ka sabiedrība kļūst tai atvērtāka. Latvijā arvien biežāk adoptē bērnus pēc piecu gadu vecuma, tāpat sabiedrības attieksme pret adopciju kļūst aizvien atbalstošāka,” trešdien, 31.janvārī, pēc komisijas sēdes uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Labklājības ministrijas Ārpusģimenes aprūpes departamenta Adopcijas nodaļas pārstāve Ivita Krastiņa deputātus informēja, ka pērn Latvijā adoptēti 127 bērni, bet uz ārvalstīm no Latvijas – 68 bērni. Viņa atzīmēja, ka adopcijas jautājumā novērojama pozitīva tendence – arvien vairāk cilvēku Latvijā izvēlas adoptēt bērnus, kuri ir vecāki par pieciem gadiem. Līdz šim Latvijā adoptētāji galvenokārt izvēlējās adoptēt bērnus vecumā līdz pieciem gadiem, šobrīd aptuveni pusē gadījumu adoptēti tiek bērni no piecu līdz 18 gadu vecumam.

Tāpat desmit gadu laikā būtiski ir uzlabojusies sabiedrības attieksme pret bērnu adopciju un adoptētajiem bērniem. Pirms desmit gadiem bija ģimenes, kuras tēloja grūtniecību, lai sabiedrība neuzzinātu, ka viņi adoptēs bērnu, patlaban šādi gadījumi nav zināmi, atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāve.

Joprojām Latvijā pietrūkst cilvēku, kuri vēlētos adoptēt divus un vairāk vienas ģimenes bērnus. 2017.gadā 127 bērnus adoptēja 110 adoptētāji.

Ar katru gadu samazinās adoptētāju skaits no ārzemēm, atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāve. Tas skaidrojams ar to, ka ārvalstu adoptētāji nevar Latvijā adoptēt pirmskolas vai sākumskolas vecuma bērnus, jo šos bērnus izvēlas adoptēt Latvijā. Šobrīd Latvijā ir 1254 adoptējami bērni, par kuriem Adopcijas reģistrā ir ziņas. Aptuveni trešdaļa no šiem bērniem nevēlas tikt adoptēti uz ārvalstīm vai viņu māsas vai brāļi nepiekrīt viņu šķiršanai adopcijas procesā. Kā prioritāte ir izvirzīta bērna atgriešanās bioloģiskajā ģimenē, skaidroja Labklājības ministrijas pārstāve. Ja tas nav iespējams, aizbildnim vai audžu ģimenei ir prioritāras tiesības bērnu adoptēt. Ja arī šādas iespējas nav, bērnam tiek meklēti adoptētāji Latvijā un tikai pēc tam – ārvalstīs.

Klātesošie komisijas sēdē pārrunāja bāriņtiesu un sociālo dienestu lomu tiesiskā regulējuma piemērošanā un adopcijas procesa virzīšanā. Komisijas deputāti rosināja rīkot sēdi, kurā uzklausītu bāriņtiesu pārstāvjus par aktuālajiem jautājumiem un iespējamiem uzlabojumiem bāriņtiesu darbā.

Saeimas Preses dienests