Saeima ceturtdien, 21.decembrī, trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, lai veicinātu drošību svētku pasākumu laikā. Likumu papildinās ar jaunu pantu, kurā tiesiski nostiprināta operatīvās vadības grupas struktūra, mērķi, uzdevumi un tiesības. Operatīvās vadības grupas uzdevums būs nodrošināt svētku pasākumu nepārtrauktību, preventīvu drošības un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situācijas vadību. 

„Iepriekšējie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki 2015.gadā, kuros daudzi bērni cieta no pēkšņām veselības problēmām, skaidri iezīmēja nepieciešamību pēc šādas operatīvās vadības grupas. Ārkārtas situācijās operatīvās vadības grupa būs tiesīga ātri pieņemt lēmumus, kas svarīgi pasākumu dalībnieku un apmeklētāju drošības nodrošināšanai,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Saeima Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. 

Operatīvās vadības grupa veidos apakšgrupas, kuru pārstāvji atradīsies pasākumu norises vietās. Par pasākuma atcelšanu varēs lemt operatīvās vadības grupas vadītājs. Ārkārtas situācijās varēs lemt par atsevišķu pasākumu atlikšanu, pārtraukšanu vai atcelšanu. 

Operatīvo vadības grupu vadīs Dziesmu un deju svētku rīkotāja pārstāvis. Tāpat grupā paredzēts iekļaut Rīgas pilsētas izpilddirektoru, kā arī pārstāvjus no Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas pašvaldības policijas un Rīgas domes Satiksmes departamenta. 

Vienlaikus likumā nostiprinās sabiedrisko elektronisko mediju pienākumu atspoguļot Dziesmu un deju svētku norisi. Grozījumi arī nosaka, ka Dziesmu un deju svētku norises gadā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros valsts budžetā jāparedz nepieciešamais papildu finansējums. 

Grozījumi „Dziesmu un deju svētku likumā” stāsies spēkā 10.janvārī.

Saeimas Preses dienests