Galerija
„Novērtējot Latvijas labo sniegumu stabilu makroekonomisko rādītāju sasniegšanā, Eiropas Komisija identificējusi vairākus strukturālus šķēršļus iedzīvotāju labklājības uzlabošanai - darba tirgum neatbilstošas prasmes, zemi un nemērķtiecīgi ieguldījumi inovācijās un attīstībā, problēmas iedzīvotājiem laikus saņemt veselības aprūpi par pieņemamu pacienta līdzmaksājumu, kā arī liels nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem. Šo attīstības šķēršļu novēršanai nepieciešama kopēja, starpsektorāla pieeja, kurā aktīvu lomu spēlē arī Saeima un tās komisijas,” to pirmdien, 23.martā, kopsēdē izskatot Eiropas Komisijas (EK) Latvijai adresēto rekomendāciju ieviešanas progresu, secināja Saeimas Eiropas lietu komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti.
Komisiju deputāti šodien apsprieda EK sagatavoto darba dokumentu „Ziņojums par valsti – Latvija 2015”.
„Latvijai ir jāiegulda finansējums iedzīvotāju profesionālās kvalifikācijas celšanā. Tāpat valsts attīstības pamatā ir vesela sabiedrība, tāpēc īpaša uzmanība jāvelta uzlabojumiem veselības aprūpes sistēmā. Mums arī jāvairo sabiedrības pārliecība, ka nodokļos samaksātā nauda tiek izmantota lietderīgi,” uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
„Lai arī Eiropas Komisija uzskata, ka vairumu aizvadītajā gadā Latvijai adresēto rekomendāciju mūsu valsts ievieš salīdzinoši lēni, raugoties uz Eiropas semestra procesu kopumā, ir skaidri redzama pozitīva tendence. To šīsdienas komisijas sēdē apliecināja arī nozaru ministri un ministriju ierēdņi,” uzsver L.Čigāne un pauž gandarījumu – ministriem un ierēdņiem ir skaidrs redzējums par nepieciešamajiem uzlabojumiem nozarēs.
Aizvadītajā gadā EK Latvijai izteica rekomendācijas attiecībā uz fiskālo politiku un nodokļiem, kā arī augstāko izglītību, profesionālo izglītību un praksi, viedo specializāciju un inovācijām. Tāpat rekomendācijas saistītas ar sociālo pabalstu reformu, darba tirgu un veselības aprūpes pieejamību, kā arī gāzes un elektrības starpsavienojumiem, energoefektivitāti transporta sektorā, ēkās un siltumapgādē.
Komisijas sēdē piedalījās veselības ministrs Guntis Belēvičs, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, izglītības ministre Mārīte Seile, kā arī citu nozaru ministriju pārstāvji.
Eiropas semestris ir Eiropas līmeņa politikas koordinācijas instruments, kura mērķis ir ES ekonomikas pārvaldības stiprināšana. To veido katras valsts iecerētais reformu kopums un Eiropas institūciju viedoklis par šīm reformām. Šogad pirmo reizi EK ziņojumu par katru valsti sagatavojusi jau šobrīd un par to patlaban notiek diskusijas ES dažādos formātos. Līdz šim tas ik gadu tika sagatavots maijā vienlaikus ar EK ieteikumiem dalībvalstīm.
Fotogrāfijas no komisiju kopsēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157651504768482/
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests