Čigāne: ES ekonomiskā pārvaldība dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem paredz plašas iespējas iesaistīties Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanā

(03.02.2015.)

Lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus - veicināt Eiropas Savienības (ES) izaugsmi un nodarbinātību ES kopumā un tās dalībvalstīs, nacionālajiem parlamentiem pašiem ir jāiesaistās Eiropas semestra ciklā. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne uzsvēra, otrdien, 3.februārī, uzrunājot klātesošos Eiropas Parlamentu nedēļas ietvaros notiekošajā konferencē par Eiropas Semestra jautājumiem.

Vienlaikus Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja pauda gandarījumu par jaunās Eiropas Komisijas kolēģijas pausto apņemšanos ciešāk sadarboties ar ES dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem.

Eiropas semestris ir sešu mēnešu posms, kura laikā tiek pārskatīta dalībvalstu budžeta politika un struktūrpolitika, lai atklātu jebkādas iespējamas nekonsekvences un nelīdzsvarotības pazīmes un uzlabotu ekonomisko pārvaldību. Mērķis ir stiprināt koordināciju, kamēr būtiski budžeta lēmumi vēl tiek gatavoti.

Savā runā L.Čigāne uzsvēra, ka Eiropas semestris sniedz plašas iespējas ES dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem iesaistīties Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanā, ja tajos iedibināta parlamentārās kontroles tradīcija. Taču vienlaikus Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja atzīmēja - diemžēl joprojām pārāk daudzos nacionālajos parlamentos valda uzskats, ka tie ir atstāti aiz ES politiku veidošanas un ekonomiskās koordinācijas mehānismu durvīm un ka tiem nav būtiskas lomas šajos procesos.

Kā veiksmīgu piemēru nacionālā parlamenta iesaistei ES līmeņa lēmumu pieņemšanā L.Čigāne minēja Saeimas modeli, proti, Latvijas parlamenta Eiropas lietu komisija lemj par Latvijas nostāju dažādos jautājumos un sniedz mandātu ministriem un citiem valdības pārstāvjiem paust viedokli ES institūcijās un dalībvalstīs.

Kā būtiskāko un nebūt ne pilnībā izmantoto Eiropas semestra piedāvāto iespēju L.Čigāne minēja centienus veidot pozitīvu attieksmi pret fiskālo stabilitāti, ekonomikas pārvaldības koordināciju un strukturālo reformu īstenošanu. Šajā kontekstā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka „sabalansēts valsts budžets nav pašmērķis, to pieprasa veselais saprāts”.

Eiropas Parlamentu nedēļas mērķis ir stiprināt demokrātiju ES lēmumu pieņemšanas procesā un veicināt Eiropas Parlamenta un ES dalībvalstu parlamentu sadarbību.

 


Saeimas Preses dienests

Trešdien, 11.septembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas kopsēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Antoņinas Ņenaševas tikšanās ar Angolas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Pedro Chaves
15:00  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde