Galerija

Pirms jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas, jāpanāk kompromiss attiecībā uz izglītības iestāžu darbinieku atalgojuma publiskošanu un skolu tīkla sakārtošanu. Par to otrdien, 9.decembrī, bija vienisprātis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili diskutējot par nākamā gada valsts finansējumu izglītībai un zinātnei.

„Šodienas komisijas sēdē izglītības ministre sacīja, ka pedagogu atalgojuma kontekstā būtiski ir nodrošināt caurspīdīgumu gan tam, kā aprēķina pedagogu atalgojumu, gan tam, kā tas nonāk no valsts budžeta līdz skolotājiem. Tomēr deputātu vidū nav vienprātības, vai pedagogu atalgojuma publiskošana ir piemērotākais risinājums. Īpaši ņemot vērā, ka Ministru Kabinets šo priekšlikumu grasās iesniegt Saeimā kopā ar nākamā gada valsts budžeta pieprasījumu, un mums būs maz laika šī jautājuma izsvēršanai,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

No nākamā gada 1.septembra plānots ieviest jauno pedagogu darba samaksas modeli. Valdībā panākta vienošanās par trīs miljonu eiro rezervēšanu šim mērķim nākamajam gadam un deviņu miljonu eiro rezervēšana nākamajiem diviem gadiem, deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa.

M.Seile uzsvēra, ka jaunais pedagogu atalgojuma modelis jāievieš vienlaikus ar izmaiņām skolu tīklā. Atbildot uz J.Vucāna jautājumu, kā šīs izmaiņas tiks veiktas, ministre sacīja, ka visdrīzāk tā būs kombinācija no administratīvām un uz ekonomiskiem stimuliem balstītām darbībām. Ministre uzsvēra, ka, skatoties, piemēram, uz mazo lauku skolu nākotni, nedrīkst domāt tikai par ekonomisko izdevīgumu.

Nākamajos trīs gados plānots izmainīt zinātnes finansēšanas struktūru, samazinot bāzes finansējumu zinātnei par pusotru miljonu eiro un pārvirzot to zinātniskās darbības attīstības veicināšanai augstskolās un koledžās, deputātus informēja ministrijas pārstāvji. „Finansējums zinātnei un augstākajai izglītībai neatbilst ne esošajām likumu normām par ikgadējo pieaugumu valsts budžetā šīm jomām, ne Nacionālajam attīstības plānam. Likumdevējs ir spiests vairākus gadus pēc kārtas pārkāpt likumu, jo reālās valsts budžeta iespējas neatbilst normatīvajos aktos paredzētajam valsts finansējumam zinātnei un augstākajai izglītībai,” uzsvēra komisijas vadītājs.

Savukārt sporta nozarei 2015. gadā plānots novirzīt vairāk par 30 miljoniem eiro. Plānots palielināt finansējumu apbalvojumiem par augstiem sasniegumiem sportā. Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks informēja, ka sporta nozares pārstāvji pauduši apmierinātību ar valsts finansējumu sporta nozarei.

Saeimas Preses dienests