Priekšlikumi par Eiropas Prokuratūras izveidi un par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti – tie ir būtiskākie jautājumi, ar kuriem strādās Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē Tieslietu un iekšlietu padomes ietvaros. Šādus Tieslietu ministrijas kompetencē esošus Latvijas prezidentūras augstas prioritātes mandātus piektdien, 21.novembrī, apstiprināja Saeimas Eiropas lietu komisija.
„Abi komisijas apstiprinātie mandāti aptver komplicētus un apjomīgus jautājumus. Tieši Latvijai ir iespēja darbu ar tiem būtiski pavirzīt uz priekšu vai pat noslēgt,” norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne. Vienlaikus viņa informē, ka Eiropas lietu komisija varētu apstiprināt teju 50 Latvijas prezidentūras augstas prioritātes mandātus.
Prezidentūras mandāts ir stratēģisks dokuments, kas nosaka darbības ietvaru jautājumā, kura virzību pilnībā vai daļēji nodrošina ES Padomes prezidējošā valsts. Mandāts dod tiesības prezidentūras laikā Latvijas vārdā vadīt sanāksmes attiecīgajā jautājumā un strādāt ar ES tiesību aktu projektiem. Katram aktuālajam jautājumam nepieciešams atsevišķs mandāts, kurā ietvertas norādes par to, kā Latvija redz attiecīgā jautājuma risinājumu.
Priekšlikuma par Eiropas Prokuratūras izveidi mērķis ir izveidot ES līmeņa izmeklēšanas iestādi, kuras kompetencē būtu noziedzīgu nodarījumu, kas skar ES finanšu intereses, izmeklēšana. Savukārt priekšlikuma par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti mērķis ir izveidot vienotus datu aizsardzības noteikumus, kas būtu spēkā visā ES, tādējādi modernizējot jau pastāvošos principus un harmonizējot regulējumu ES, komisijas sēdē informēja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
Ministrs sēdē arī informēja, ka priekšlikumu regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi ES varētu pieņemt līdz 2016.gadam, savukārt priekšlikumu regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ES varētu pieņemt jau Latvijas prezidentūras laikā 2015.gada pirmajā pusē.
Komisijas priekšsēdētāja interesējās par principa „tiesības tikt aizmirstam” ieviešanu, ko ietver priekšlikums par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un kas paredz iespēju izdzēst tīmekļa vietnēs uzglabātu personisku informāciju tad, kad persona to vēlas. Tieslietu ministrijas pārstāvis informēja, ka ES dalībvalstu vidū patlaban nav vienprātības par šī principa ieviešanas formu.
Saeimas Preses dienests