Uzņēmējiem, kuri pretendē uz valsts iepirkumiem, būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem. Savukārt iepirkuma pasūtītājam no nākamā gada 1.augusta būs pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums būs mazāks par 80 procentiem, salīdzot ar vidējo atalgojumu valstī attiecīgajā profesiju grupā. To paredz ceturtdien, 2.oktobrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Publisko iepirkumu likumā.

„Tas veicinās regulāru nodokļu nomaksu, izskaužot gadījumus, kad nodokļu parādi tiek nomaksāti tikai pēc uzvaras valsts vai pašvaldību iepirkumos. Šādā veidā nodrošināsim, ka labvēlīgākā situācijā ir tie uzņēmēji, kas nomaksā visus nodokļus. Pilnīgi absurda ir situācija, ja valsts nodokļos iekasēto naudu izlietojam pasūtījumos, par kuru darbu veikšanu uzņēmēji vai to apakšuzņēmēji saviem darbiniekiem nemaksā nodokļus,” likuma grozījumu būtību iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš.

Līdz šim likums noteica, ka valsts iestādes nodokļu nomaksu pārbauda tikai uzņēmējam, kurš uzvarējis iepirkuma konkursā. Līdzšinējais likums uzņēmējam nodokļu parādu ļāva nomaksāt 10 darbadienu laikā, ja iepirkuma komisija ar konkrēto pretendentu plānoja slēgt līgumu.

Likuma grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, pārbaudot visus pretendentus, jau iepirkuma sākuma brīdī no dalības tālākajā konkursā izslēgtu nodokļu nemaksātājus. Uzņēmējam iepirkuma izsludināšanas dienā un līguma slēgšanas brīdī nedrīkstēs būt nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro.

Vērtējot nepamatoti lētu iepirkuma piedāvājumu, pasūtītājs turpmāk no nodokļu administrācijas varēs pieprasīt arī atzinumu par uzņēmēja un tā norādīto apakšuzņēmēju vidējās stundas tarifa likmes pamatotību atbilstoši pretendentu veiktajai saimnieciskajai darbībai. Valsts ieņēmumu dienestam atzinums būs jāsniedz 15 dienu laikā.

Līdz ar likuma grozījumiem iepirkuma procedūra papildināta ar izņēmumiem, nosakot, ka no šī gada novembra līgumus par pārtikas produktu piegādi varēs slēgt, ievērojot tā saucamā zaļā iepirkuma prasības.

Tāpat augstskolām nebūs jāpiemēro likumā noteiktās prasības, ja līgumcena būs mazāka par 99 tūkstošiem eiro un ja līgumu slēgs par pakalpojumiem augstskolu studentu piesaistei no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.





Saeimas Preses dienests