Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 23.septembrī, izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civillikumā, kas paredz likumu papildināt ar jaunu tiesību institūtu – apbūves tiesību, lai risinātu dalītā īpašuma jautājumus.

 Likumprojekts nosaka, ka apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi. Paredzēts, ka apbūves tiesība būs mantojama un atsavināma lietu tiesība.

 Ar apbūves tiesības ieviešanu plānots nodrošināt regulējumu situācijās, kad uz citai personai piederošas zemes tiks būvētas nedzīvojamas ēkas vai inženiertehniskas būves. Paredzēts, ka persona varēs iegūt zemes apbūves tiesības, piemēram, komercdarbības veikšanai.

Plānots, ka apbūves tiesību varēs nodibināt tikai uz līguma pamata, un šī tiesība būs jānostiprina zemesgrāmatā. Apbūves tiesība būs terminēta, un līguma termiņš nevarēs būt īsāks par 10 gadiem no apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Paredzēts, ka līgumslēdzējpuses, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, varēs vienoties par līguma papildu noteikumiem. Tāpat paredzēts, ka zemes īpašnieks varēs vienpusēji izbeigt noslēgto līgumu, ja apbūves tiesīgais zemes izmantošanā un apbūvē būs rīkojies prettiesiski.

Persona, kas iegūs apbūves tiesību, savās tiesībās tiks pielīdzināta ēkas īpašnieka tiesību apjomam, bet ēka nekļūs par patstāvīgu īpašuma objektu. Apbūves tiesīgajam būs tiesības apgrūtināt ar lietu tiesībām un arī atsavināt tikai pašu apbūves tiesību, kuras sastāvā atradīsies ēka.

Visā līguma darbības laikā apbūves tiesīgā persona būs atbildīga par savu rīcību, tostarp par zemes lietojumu. Pēc apbūves tiesības termiņa notecējuma vai pēc tiesības izbeigšanās apbūves tiesīgajai personai būs pienākums atdot zemes gabalu zemes īpašniekam, neradot tam zaudējumus.

Likumprojektā arī noteikts, ka apbūves tiesību veidā uzbūvētu būvi nevar iegūt īpašumā uz ieilguma pamata, izņemot, ja apbūves tiesīgā persona kļūst par zemes zem attiecīgās ēkas īpašnieku.

Plānots, ka apbūves tiesība izbeigsies ar tiesību sakritumu, kad apbūves tiesīgais kļūs arī par zemes īpašnieku, vai ar līguma termiņa notecējumu. Tāpat šī tiesība izbeigsies pēc līgumslēdzēju savstarpējas vienošanās vai tiesas sprieduma.

Lai veicinātu vienota īpašuma veidošanos un stiprinātu zemes un ēkas vienotības principu, likumprojekts paredz, ka pēc apbūves tiesību notecējuma nedzīvojamās būves un inženierbūves kļūs par zemes īpašnieka īpašumu, ja līgumā puses nebūs vienojušās par kārtību, kādā zemes gabali tiek atbrīvoti no būvēm. Šīs būves zemes īpašnieks iegūs savā īpašumā bez atlīdzības, ja līgumā puses nebūs vienojušās par samaksu.

Līdzšinējais tiesiskais regulējums pieļauj dalītā īpašuma veidošanu gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā. Taču situācija, kad zeme pieder vienam, bet ēkas uz tās – citam īpašniekam, rada neatrisinātus strīdus, īpaši starp dzīvojamo māju un zemes īpašniekiem.

Plānots, ka Saeima par Civillikuma grozījumiem otrajā lasījumā lems 2.oktobrī, informē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. 

Saeimas Preses dienests