Saeima kopā ar 11 citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentiem panākusi, ka tiek atsaukts ES regulas projekts par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību.
Saeimas Eiropas lietu komisija, veicot subsidiaritātes pārbaudi un konstatējot minētā principa pārkāpumu, šī gada maijā Eiropas Komisijai (EK) nosūtīja atzinumu, norādot, ka ar regulas pieņemšanu netiktu sasniegts tajā definētais mērķis – nodrošināt gan vienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojumu sniedzējiem no visām dalībvalstīm, gan darbinieku tiesību aizsardzību brīvas pakalpojumu sniegšanas kontekstā. Līdz ar to jaunā ES tiesību akta projekts nav atbalstāms, atzinumā uzsvēra Eiropas lietu komisija. EK pēc 12 valstu parlamentu atzinumu izskatīšanas lēmusi regulas projektu atsaukt.
„Lisabonas līgums nacionālajiem parlamentiem dod lielas iespējas ietekmēt Eiropas Savienības dienaskārtību. Šī ir pirmā reize, kad Saeima konstatējusi subsidiaritātes principa pārkāpumus Eiropas Savienības tiesību aktu projektā. Un Eiropas Komisijas lēmums regulas projektu atsaukt apliecina, cik būtiski ir Eiropas Savienības jautājumos būt aktīviem arī nacionālajiem parlamentiem,” uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Tāpat Saeimas komisija atzinumā norādīja, ka regulas projekts nav nepārprotami skaidrs un noteikts, jo, ievērojot, ka regula ir tieši piemērojama, tās redakcijai jābūt skaidrai, lai visas dalībvalstis to varētu piemērot vienādi un bez jebkādiem pārpratumiem. Šie jautājumi ES īpaši aktuāli kļuva pēc plašu publicitāti guvušajām „Laval” un „Viking-Line” lietām.
Saeimas Eiropas lietu komisija pauda bažas par regulas projekta tiesisko pamatu, ko Eiropas Komisija izvēlējusies. Deputāti uzsvēra, ka, neskatoties uz ES Tiesas spriedumiem, tiesības streikot ir izslēgtas no jautājumu loka, kurus var reglamentēt visā ES. Tādēļ Eiropas lietu komisijas deputāti neguva pārliecību, ka regulas pieņemšana, lai regulētu attiecīgo jautājumu, izriet no ES Tiesas spriedumiem „Laval” un „Viking-Line” lietās.
Negatīvus atzinumus par regulas projekta tālāko virzību snieguši arī Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Portugāles, Luksemburgas, Maltas, Polijas, Francijas, Beļģijas, Apvienotās Karalistes un Nīderlandes parlamenti, tādējādi saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Komisijai regulas projekts bija jāaptur un jāpārskata.
Saskaņā ar tā dēvēto Lisabonas līgumu nacionālajiem parlamentiem ir tiesības pārraudzīt ES tiesību aktu izstrādes gaitu, vērtējot tiesību aktu atbilstību subsidiaritātes principam. Dalībvalstu parlamenti lemj, vai ES tiesību aktu izstrādes mērķus nevar sasniegt zemākā - dalībvalstu likumdošanas līmenī, kā arī, vai ES likumdošanas iniciatīvas nepārsniedz to sākotnējos mērķus. Ja vismaz deviņu ES dalībvalstu parlamenti astoņu nedēļu laikā iebilst pret kāda jaunā ES tiesību akta izstrādi, šī likumdošanas iniciatīva Eiropas Komisijai jāpārskata.
Saeimas Preses dienests