Nākamās Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Kipras parlamentārieši labi izprot Latvijas īpašo situāciju saistībā ar kohēzijas finansējumu un lauksaimniecības tiešmaksājumiem un pauž gatavību ņemt to vērā sarunās par jauno ES daudzgadu budžetu. To pēc trešdien, 23.maijā, notikušajām sarunām Kipras parlamentā norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis no 21. līdz 23.maijam uzturas darba vizītē Kipras galvaspilsētā Nikosijā, lai divpusējās sarunās ar nākamās ES prezidējošās valsts parlamentāriešiem un valdības pārstāvjiem skaidrotu Latvijas nostāju ES budžeta sarunās.
Šodien vizītes ietvaros Saeimas komisiju vadītāji tikās ar Kipras parlamenta Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Averofu Neofitu (Averof Neofitu) un Lauksaimniecības un dabas resursu komitejas priekšsēdētāju Janaki Gavrielu (Janakis Gavrielu).
„Tikšanos laikā ar Kipras parlamenta komisiju priekšsēdētājiem panācām kopīgu izpratni, ka sarunās par jaunā Eiropas Savienības Finanšu ietvara 2014.-2020.gadam jāņem vērā dalībvalstu ekonomikas izaicinājumi un īpašā situācija, kādā atrodas atsevišķas dalībvalstis, tostarp kohēzijas finansējuma īpašā nozīme Latvijas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā un nevienlīdzīgo lauksaimniecības tiešmaksjumu jautājums. Bijām vienisprātis, ka Eiropas Savienības finansējuma sadalē stingri jāievēro solidaritātes princips,” norāda Z.Kalniņa-Lukaševica. Komisijas priekšsēdētāja arī piebilst, ka Kipras parlamentārieši sarunu laikā pauda pārliecību par nepieciešamību ievērot šīs īpašās situācijas nākamajā pusgadā, kad sākot ar 1.jūliju Kipra būs ES prezidējošā valsts.
Tāpat sarunu laikā uzsvērta parlamentāro kontaktu nozīme valstu divpusējo attiecību veidošanā. Puses akcentēja, ka nepastarpināti parlamentāriešu kontakti sniedz būtisku ieguldījumu arī aktuālo ES dienaskārtības jautājumu risināšanā. Nelielajām ES dalībvalstīm ir daudz kopīgu interešu un vislabāk ES līmenī tās iespējams aizstāvēt tieši sadarbojoties ar citām mazajām valstīm, sarunā uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.
Saeimas Preses dienests