„Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem par Jūrmalā nenotikušu ārvalstu vēstniecību ēku būvniecību komisijas deputāti atzina, ka ir pamats domāt par sabiedrības maldināšanu un manipulācijām Jūrmalas detālplānojuma grozīšanā, mainot dabas teritoriju uz apbūves teritoriju, lai tajā varētu izbūvēt ekskluzīvas dzīvojamās ēkas,” pēc Pieprasījumu komisijas sēdes trešdien, 2.maijā, atzina Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, pamatojoties uz ārvalstu vēstniecību lūgumu Jūrmalā izbūvēt jaunas vēstniecību ēkas, 2007.gadā lūgusi Jūrmalas domei grozīt pašvaldības teritorijas detālplānojumu, mainot dabas teritoriju, kurā atrodas vērtīgs priežu mežs, uz apbūves teritoriju, Saeimas deputātus informēja Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis Rihards Pētersons. „Valsts nekustamie īpašumi” Juridiskais direktors Ojārs Valkers šādu lūgumu apstiprināja, tomēr nevarēja minēt konkrētas vēstniecības, kuras šādu lūgumu būtu izteikušas. Arī Ārlietu ministrijas Diplomātiskā nodrošinājuma departamenta direktore Ilze Skutāne deputātiem apstiprināja, ka neviena vēstniecība Ārlietu ministrijā nav vērsusies ar lūgumu pēc palīdzības jaunu vēstniecību ēku izbūvē Jūrmalā.

Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis Guntis Grūba informēja deputātus, ka pašreiz ir spēkā nomas līgums starp „Valsts nekustamie īpašumi” un SIA „TOPOS pārvaldība”. Viņš pauda uzskatu, ka līguma mērķis bija veikt apbūvi, neņemot vērā valsts intereses. Latvijas tiesu prakse atklāj vairākas maldinošas apbūves shēmas, kas rada zaudējumus gan valstij, gan pašvaldībai, jo līgumu laušanas gadījumā nomnieki izvirza prasības pret pašvaldībām, lai atgūtu projektu plānošanai iztērētos līdzekļus.

„Komisija nolēma rakstīt vēstuli finanšu ministram ar lūgumu izvērtēt šo gadījumu. Tāpat lūgsim izvērtēt iespēju lauzt līgumu starp „Valsts nekustamie īpašumi”, kas ir Finanšu ministrijas pārraudzībā, un pašreizējo zemes nomnieku,” uzsvēra R.Ražuks.

Komisijas deputāte Ilma Čepāne (Vienotība) interesējās, ko paredzēts būvēt šajās teritorijā. Kā skaidroja Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece, projekts pieļauj gan dzīvojamo ēku, gan vēstniecību izbūvi. Savukārt pērn „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars vēstulē informējis Jūrmalas aizsardzības biedrību, ka Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi šajā teritorijā paredz tikai privātmāju, privātu bērnu dārzu un darījumu iestāžu būvniecību, kas nepieļauj ārvalstu vēstniecību būvniecību.

Komisijas deputāti pauda sašutumu par ilgstošo tendenci Jūrmalas domē manipulēt ar detālplānojuma zonējumu. I.Čepāne bija neizpratnē par ilgstošo Jūrmalas domes politisko neieinteresētību atteikties no šīs prakses, kas, neskatoties uz vairākiem Satversmes Tiesas spriedumiem, turpinoties jau ilgāk kā desmit gadu. Viņa uzsvēra, ka nav pieļaujams, ka nodokļu maksātājiem ir jāmaksā par būvniecības shēmu sekām. Savukārt Augusts Brigmanis (ZZS) pauda sapratni par dabas aizstāvju bažām un bija neizpratnē par potenciālajiem šāda būvniecības projekta ieguvumiem. Jānis Reirs (Vienotība) uzsvēra, ka ir jāturpina šīs situācijas dziļāka izpēte, lai noskaidrotu, kā tika pieļauta tās rašanās.

Saeimas Preses dienests