Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 24.aprīlī, iepazinās ar piedāvājumu Latvijā attīstīt telemedicīnas un attālinātās sociālās aprūpes pakalpojumus.
„Ideja neapšaubāmi ir uzmanības vērta, taču vienlaikus komisijas sēdē redzējām, ka ir pietiekami daudz neskaidrības, lai komisija šim projektam varētu sniegt nedalītu politisku atbalstu. Deputāti nolēma apkopotos viedokļus nosūtīt valdībai, lūdzot rūpīgi vērtēt attālinātās aprūpes ieviešanas iespējas, īpaši šim nolūkam izveidojot starpnozaru darba grupu un pieaicinot darbam tajā Latvijas zinātniekus,” informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, vienlaikus atzīstot, ka nepieciešamas izmaiņas likumos, lai telemedicīna kļūtu arī juridiski iespējama un legāla.
Kā deputātiem norādīja projekta iniciatori no SIA „Lattelecom”, telemedicīnas tehnoloģijas ļautu attālināti sekot pacientu veselības stāvoklim, veikt diagnostiku un ārstniecību. Piemēram, pacienta apģērbā integrēti sensori sekotu līdzi ķermeņa temperatūrai, asinsspiedienam, sirdsdarbībai un citiem parametriem, par problēmām ziņojot ārstniecības personām.
Telemedicīnas tehnoloģijas varētu izmantot galvenokārt hroniski slimu sirds un asinsvadu, plaušu slimību un cukura diabēta pacientu aprūpē, aptverot aptuveni 60 tūkstošus vidēji un smagi slimu pacientu. Telemedicīnas tehnoloģijas ļautu savlaicīgi reaģēt uz slimības saasinājumiem, tādējādi gan novēršot mirstību, gan atslogot neatliekamās palīdzības dienestu un slimnīcas.
Pēc projekta iniciatoru aplēsēm tā ieviešanas izmaksas būtu 14-19 miljoni latu, bet uzturēšana gadā prasītu līdzekļus 2 – 3 miljonus latu robežās. Ekonomija no medicīnas aprūpes sistēmas atslogošanas tiek vērtēta 30 miljonu latu apmērā, bet ieguvumi no mirstības līmeņa samazināšanās tiek lēsti 35 – 38 miljonu latu apmērā. Projektā iesaistītās organizācijas plāno šim projektam piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus – maksimālais iespējamais līdzfinansējums ir pieci miljoni eiro, ES fondi sedz 50 procentus no attiecināmajām izmaksām.
Deputāts Gunārs Igaunis (ZRP) atzina, ka viņš ir par progresu, taču viņu uztrauc, ka šo projektu citu starpā plāno ieviest uzņēmums, kuram faktiski nav konkurences. Ja šodien nav izdarītas elementāras lietas - nodrošināta televīzijas uztveršana pierobežā, ja nav pieejams internets, nav ticības, ka šis projekts būs iedzīvotājiem izdevīgs. Deputāts Vitālijs (SC) Orlovs šo projektu salīdzināja ar Gaismas pili, uzsverot, ka par tā lietderību un izmaksu efektivitāti pagaidām ir ļoti daudz jautājumu.
Andris Buiķis (Vienotība) pauda, ka nav zināms, cik šāds projekts beigās izmaksās valstij un vai nesāk līdzīga situācija kā ar fotoradaru ieviešanu. Viņš arī aicināja pie tik apjomīga projekta izstrādes piesaistīt arī Latvijas zinātniekus.
Savukārt deputāte Elīna Siliņa apšaubīja, vai telemedicīnas pakalpojumi būtu jāievieš visā valsts teritorijā. Pamatoti būtu to darīt, vietās, kur problēmas rada attālums un apgrūtināta pieeja ārstu praksēm. Hronisko slimību pacientu vidū ir daudz vecāka gadagājuma cilvēku un trūcīgu personu, tādēļ ir bažas par to, vai šī iedzīvotāju grupa varēs lietot tehnoloģijas, kas palīdzēs attālināti sazināties ar ārstu, pauda deputāts Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Saeimas Preses dienests